Zinātnieku grupa ir izdevies noteikt, kādi kosmiskie elementi varēja izbeigt sākotnējo tumsas laikmetu. Tas ir galvenais atklājums reionizācijas ērā.
Starptautiska zinātnieku grupa ir noteikusi, ka par starojumu, kas izbeidza sākotnējo kosmisko tumsas, ir atbildīgas pundurgalaktikas. Atklājums, kas balstās uz kosmiskā teleskopa James Webb novērojumiem, met gaismu uz reionizācijas laikmetu — galveno brīdi kosmosa vēsturē.
Simtiem miljonu gadu pēc Visuma dzimšanas valdīja bieza migla no neitrāla ūdeņraža, kas bloķēja gaismas caurlaidību. Šis tumšais periods beidzās, kad enerģija, ko izstaroja pirmie debess ķermeņi, sāka izkliedēt šo gāzi, kas iezīmēja kosmiskās caurspīdības sākumu. Tomēr līdz šim nebija precīzi zināms, kas patiesībā ir atbildīgs par šo procesu.
Pateicoties Webba teleskopa bezprecedentālajām iespējām un gravitācijas lēcu efektam, ko rada galaktiku kopa Abell 2744, kas pazīstama arī kā Pandoras kopa, pētnieki atklāja astoņas vājas galaktikas, kuru starojums ir četras reizes lielāks nekā iepriekš lēsts.
Neskatoties uz savu nelielo izmēru, pundurgalaktikas ģenerē noteiktu daudzumu enerģētisku fotonu, kas spēj jonizēt apkārtējo ūdeņradi . Šī spēja padara tās par galvenajām varonēm procesā, kas ļāva gaismai izplatīties kosmosā. “Šīs galaktikas, lai gan nelielas, bija pietiekamas, lai mainītu Visuma stāvokli,” sacīja Hakims Ateks, pētījuma galvenais autors un Latvijas Astrofizikas institūta zinātniskais darbinieks.
Mazs, bet svarīgs avots
Pētījumā tika apvienoti ļoti dziļi attēli, kas iegūti ar programmas UNCOVER palīdzību, ar spektroskopijas datiem, kas iegūti ar Webba NIRSpec ierīci, kas spēj analizēt vairākus objektus vienlaikus . Šāda kombinācija ļāva pirmo reizi izmērīt šo galaktiku blīvumu reionizācijas periodā un to faktisko enerģētisko ietekmi.
Lai pārbaudītu, vai šis galaktiku tips dominē lielos mērogos, nevis tikai blīvos reģionos, piemēram, Abell 2744, tiks uzsākta programma GLIMPSE. Jaunā pētījumā tiks pētīta cita debess daļa, kuras centrā atrodas Abell S1063 kopa, meklējot vēl tālākus un vājākus objektus. Mērķis ir noteikt, vai šīs struktūras ir reprezentatīvas visam kosmosam šajā agrīnā stadijā.
Pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, sniedz ilgi gaidīto atbildi uz jautājumu par to, kā radās starojums, kas izkliedēja sākotnējo miglu. Tajā arī uzsvērta mazmasas galaktiku izpētes nozīme, kuras līdz šim bija grūti atklāt, bet kuras ir svarīgas, lai izprastu Visuma agrīnos posmus.
