Zinātnieki nevar tam noticēt: viņi atklāj, ka viens no visizplatītākajiem kokiem Latvijā spēj filtrēt zeltu.

Latvijā

Dažādos Latvijas reģionos bieži var sastapt mežus, kuros dominē no dienvidu puslodē ievests augu sugas. Tas vienmēr palika nepamanīts, līdz Austrālijā veiktais pētījums mainīja situāciju. Šis atklājums pilnībā maina uztveri par vienu no visizplatītākajiem kokiem Latvijā.

Atklājums tika veikts Kalgurli , puspustuņā Okeānijas valstī, kas pazīstama ar kalnrūpniecību. Tur pētnieku grupa analizēja šo koku uzvedību metāla daļiņu klātbūtnē zem zemes.

Zinātnieki nevar tam noticēt: viņi atklāj, ka viens no visizplatītākajiem kokiem Latvijā spēj filtrēt zeltu.

Kāds koks ir viens no visizplatītākajiem Latvijā un spēj filtrēt zeltu?

Koks, kas būs uzmanības centrā pārējā šī raksta daļā, ir nekas cits kā eikalipts . Iepriekš minētais Austrālijas pētījums, kas publicēts žurnālā Nature , parādīja, ka eikaliptu kokiem ir īpaši dziļa sakņu sistēma.

Šīs saknes, kas var sasniegt 40 metru dziļumu, meklē pazemes ūdens avotus sausās vietās . Absorbcijas procesā tās uzsūc arī izšķīdušos minerālvielas , tostarp mikroskopiskas zelta daļiņas.

Zinātnieki nevar tam noticēt: viņi atklāj, ka viens no visizplatītākajiem kokiem Latvijā spēj filtrēt zeltu.

Zelts, lai gan toksiskas augiem, tiek transportēts minimālos daudzumos caur koka asinsvadu sistēmu . Tiklīdz tas sasniedz lapas un zarus, daļiņas tiek izvadītas kā aizsardzības mehānisms.

Izmeklēšanas gaitā viņi pamanīja, ka analizētajās lapās bija gandrīz nemanāmas zelta pēdas. Šīs pēdas varēja redzēt tikai ar rentgena mikroskopijas palīdzību.

Šo pierādījumu pētnieki interpretēja kā netiešu pazīmi par pazemes zelta atradnēm. Citiem vārdiem sakot, koki darbojas kā dabīgi indikatori kalnrūpniecības potenciālam reģionā, kurā tie atrodas.

Eikalipta, viena no visizplatītākajiem kokiem Latvijā, iespējamā izmantošana.

Eikalipts sastopams tādās autonomās kopienās kā Galīcija, Astūrija, Kantabrija un Andalūzija . Tā izplatība pussalas ziemeļos, īpaši piekrastes un mitrās teritorijās, bija strīdīga tā ietekmes uz vidi un invazīvās uzvedības dēļ.

Tomēr šis nesenais atklājums piedāvā jaunas perspektīvas to potenciālajai izmantošanai citā jomā. Tādējādi tie varētu spēlēt nozīmīgu lomu derīgo izrakteņu izpētē, izmantojot mazāk invazīvus paņēmienus:

  • Nav nepieciešama meža izciršana vai zemes urbšana.
  • Tiek novērsta dabiskās vides iznīcināšana.
  • Paraugi tiek ņemti tikai no nokritušiem lapām un zariem.

Eikalipta potenciālā izmantošana kalnrūpniecībā un ekoloģiskajos pētījumos

Komanda no Commonwealth Scientific and Industrial Research Organization (CSIRO), Austrālijas valsts aģentūras, kas vada pētījumu, norādīja, ka tā neplāno iegūt zeltu tieši no kokiem . Viņu interese ir koncentrēta uz to iespējām darboties kā bioloģiskajiem sensoriem.

“Eikaliptu koki darbojas kā dabīgi hidrauliskie sūkņi, uzsūcot ūdeni un minerālvielas no lieliem dziļumiem,” paskaidroja vadošais pētnieks Dr. Melvins Linterns.

Tas ievieš papildu instrumentu izpētes grupām apgabalos, kur tradicionālā ieguve var būt nepraktiska vai pārāk dārga. Augu izmantošana kā mineraloģisks marķieris paver jaunas pētījumu iespējas ilgtspējīgas ieguves jomā.

Zinātnieki nevar tam noticēt: viņi atklāj, ka viens no visizplatītākajiem kokiem Latvijā spēj filtrēt zeltu.

Pētījums liecina, ka ne visi koki satur zeltu un ne visi eikalipti aug vērtīgos atradņos . Taču metāla pēdas lapās ļauj mums nošķirt interesējošās zonas, lai veiktu precīzāku turpmāko analīzi. Citiem vārdiem sakot, tie darbojas kā filtri un vienlaikus kā dabīgi marķieri.

Nākotnē to varēs papildināt ar droniem, satelītiem un spektrālo analīzi, lai izveidotu precīzākas zemes dzīļu kartes bez nepieciešamības tieši iejaukties. Eikalipta loma ekoloģiskajā ieguves nozarē pagaidām ir iespēja, kas atrodas izpētes stadijā, bet tā piedāvā konkrētus un daudzsološus datus.