Kalni šķiet mūžīgi. Masīvi, nekustīgi, neapgāžami. Bet zinātnieki ir noskaidrojuši: viss nav tik stabils, kā šķita. Kalnu grēdas visā pasaulē… kustas. Un dara to ātrāk, nekā tika pieņemts iepriekš. Tas nozīmē, ka mūsu planētas forma mainās tieši šobrīd.
Satura rādītājs
Kas notiek ar Zemi
Ģeofiziķu grupa no Hārvarda un Ģeodinamikas institūta Minhenē, izmantojot GPS satelītu datus un lāzera interferometriju, ir atklājusi, ka tādi masīvi kā Himalaji, Alpi un Kordiljeras ceļas un pārvietojas par milimetriem un pat centimetriem gadā.
“Mēs esam pieraduši domāt, ka kalnu veidošanās ir miljoniem gadu ilgs process. Bet tagad mēs redzam, ka šie procesi notiek mūsu acu priekšā. Zeme ir dzīva, tā elpo, saspiežas, izplešas un mainās,” skaidro profesorsLuks Brandts, viens no pētījuma autoriem.
Kāpēc tas notiek
Galvenais faktors ir tektonisko plātņu kustība. Bet ir arī citi, mazāk acīmredzami faktori:
- Ledāju kušana samazina slodzi uz zemes garozu, un tā sāk “atspringt” uz augšu.
- Izmaiņas dziļajos magmatiskajos slāņos izraisa vertikālas nobīdes.
- Dziļā erozija un klimata izmaiņas paātrina šo procesu.
Tas viss padara planētu nevis statisku, bet elastīgu — kā lēni pulsējošu organismu.
Ko tas nozīmē mums
Tas nav vienkārši ģeofizikāls ziņkārības jautājums. Ātra kalnu kustība var ietekmēt:
- Seismiskās aktivitātes palielināšanos;
- Nogruvumu un nogruvumu pastiprināšanos;
- Tektonisko spriegumu robežu nobīdi, tostarp zonās, kurās iepriekš bija mierīgi.
“Tas, kas šodien tiek uzskatīts par stabilu teritoriju, rīt var nonākt riska zonā,” uzsver ģeoloģe Marija Golca no Vīnes Tehniskās universitātes.
Zeme ir kustībā — vienmēr
Mēs dzīvojam uz planētas, kas nepārtraukti mainās. Un tagad, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, zinātnieki var redzēt šīs izmaiņas gandrīz reālajā laikā. Tas paver ne tikai jaunas perspektīvas zinātnei, bet arī sniedz svarīgus secinājumus miljoniem cilvēku drošībai.
