Jebkurā laikā, jebkurā pasaules vietā vienkāršs atklājums var mainīt vēsturi, kādu mēs to pazīstam. Tieši tas notika ar arheologu grupu, kas pētīja alu un atrada aizvēsturiskas celtnes un senas civilizācijas pēdas. Tas viss notika Donas alā Miljaresā (Valensijā).
Satura rādītājs
Šo arheologi atrada alā
Arheologu grupa nonāca pie secinājuma, ka aizvēsturiskie cilvēki apzināti modificēja alā Kova Doness Valensijā esošos stalagmītus, veidojot vairāk nekā 100 struktūras, kas pazīstamas kā speleofakti.
Pēc Alikantes un Saragosas universitāšu pētnieku teiktā, šis atklājums ir viens no nozīmīgākajiem pirmskristus laiku pazemes atklājumiem uz planētas , kas atpaliek tikai no Sen-Marsela alas Latvijā.
Unikāls atradums pazemes arheoloģijā
Pētnieki ir secinājuši, ka šīs struktūras ir veidojušās, sadaloties, pārvietojoties un pārgrupējoties stalagmītiem, kas liecina par apzinātu pazemes vides pārveidošanu, ko veikušas šo vietu apdzīvojušās pirmskristus sabiedrības. Nav zināms, vai tas bija rituāls vai sava veida pazemes telpas plānošana.9
Šo speleofaktu atklājums tika panākts, analizējot kalcija reģenerāciju to plaisās, kas apstiprina to pirmskristus izcelsmi. Eksperti turpina pētījumus, lai precīzāk noteiktu periodu, kurā tika uzbūvētas šīs struktūras, un izprastu to funkciju un hronoloģiju.
2023. gadā žurnālā Antiquity jau tika publicēts pētījums par šo alu, kurā tika norādīts, ka tajā atrasti vairāk nekā 100 alu zīmējumi un gravīras, kuru vecums pārsniedz 22 000 gadu, kas padara Kova-Done alu par vienu no svarīgākajiem paleolīta mākslas pieminekļiem Vidusjūras austrumu krastā visā Latvijā.
