Oglekļa budžets tiks izsmelts, ja pašreizējais CO2 emisiju līmenis saglabāsies. Gandrīz 90 % temperatūras paaugstināšanās kopš rūpnieciskās revolūcijas ir saistīta ar cilvēka darbību.
Satura rādītājs
Cilvēcei ir tikai trīs gadi, lai samazinātu CO2 emisijas, kas ļautu globālo sasilšanu noturēt drošā līmenī, kas ir 1,5 grādi pēc Celsija virs pirmskindustriālā līmeņa.
Šāds secinājums izdarīts trešajā ikgadējā ziņojumā „Globālie klimata pārmaiņu rādītāji”, ko sagatavojusi vairāk nekā 60 zinātnieku grupa no 17 valstīm un kas ceturtdien publicēts žurnālā „Earth System Science Data”. Šajā pētījumā ir sniegti ikgadējie atjauninājumi par galvenajiem klimata rādītājiem, ko ziņo Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), lai sniegtu jaunākos datus par to, kā mainās klimata sistēma un kā to ietekmē cilvēka darbība.
Analīzē minēts atlikušais oglekļa budžets, t. i., cik daudz CO2 var tikt izmests atmosfērā, pirms globālās sasilšanas robeža 1,5 grādi kļūs neizbēgama.
2020. gadā IPCC novērtēja atlikušo oglekļa budžetu aptuveni 500 gigatonnās oglekļa dioksīda. Līdz 2023. gada sākumam šis skaitlis ir samazinājies divkārt, un 2024. gadā tas sasniedza 200 gigatonnas, kas atbilst piecu gadu emisijām pašreizējā līmenī.
Tomēr jaunās aplēses par atlikušo oglekļa budžetu 1,5 grādu sasniegšanai ir 130 gigatonnas CO2, kas, ņemot vērā pašreizējo oglekļa dioksīda emisiju līmeni, tiks izsmeltas tikai trīs gados. Budžets 1,6 vai 1,7 grādu sasniegšanai var tikt pārsniegts tikai deviņos gados.
Parīzes nolīgums
No otras puses, pagājušajā gadā Zemes virsmas temperatūra bija par 1,52 grādiem augstāka nekā pirms rūpniecības laikmeta, no kuriem 1,36 grādi ir saistīti ar cilvēka darbību. Tas nozīmē, ka 89 % no šīs globālās sasilšanas galvenokārt ir saistīti ar CO2 emisijām no fosilā kurināmā sadedzināšanas.
Pētījums parādīja, ka globālās temperatūras paaugstināšanās par 1,5 grādiem vienā gadā nenozīmē, ka Parīzes nolīgums ir pārkāpts — lai tas notiktu, vidējai pasaules temperatūrai būtu jāpārsniedz šis slieksnis vairākus gadu desmitus —, bet tas apstiprina, cik tālu un cik ātri emisijas virzās nepareizā virzienā.
Laikā no 2015. gada līdz 2024. gadam vidējā pasaules temperatūra bija par 1,24 grādiem pēc Celsija (1,22 grādiem pēc Fārenheita) augstāka nekā pirms rūpniecības laikmeta, no kuriem 1,22 grādi pēc Celsija (1,22 grādi pēc Fārenheita) bija saistīti ar cilvēka darbību, kas šajā desmitgadē ik gadu atmosfērā izmeta 53 gigatonnas CO2 ekvivalentu, galvenokārt degvielas sadedzināšanas un mežu izciršanas dēļ.
Bīstami līmeņi
Pētījumā uzsvērts, ka siltumnīcefekta gāzu — oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda — koncentrācija kopš 2019. gada ir palielinājusies, kas izraisījis enerģētiskā disbalansa pieaugumu uz Zemes.
Laikā no 2019. gada līdz 2024. gadam vidējais pasaules okeāna līmenis ir paaugstinājies aptuveni par 26 milimetriem, kas ir vairāk nekā divas reizes pārsniedz ilgtermiņa rādītāju 1,8 milimetri gadā, kas reģistrēts kopš XX gadsimta sākuma.
“Mūsu trešie ikgadējie “Globālās klimata pārmaiņas rādītāji” liecina, ka gan siltuma līmeņi, gan siltuma pieauguma temps ir bezprecedenta. Rekordaugstās siltumnīcefekta gāzu emisijas nozīmē, ka arvien vairāk un vairāk no mums piedzīvo klimata pārmaiņu sekas bīstamā līmenī,” teica Pīrs Forsters, Pristly Centra klimata nākotnes pētījumu direktors Līdsas Universitātē (Lielbritānija) un pētījuma autors.
Džoeri Rogels, Grantham Institute pētniecības direktors un klimatoģijas un politikas profesors Londonas Imperatora koledžas Vides politikas centrā (Lielbritānija), saka, ka „logs, lai ierobežotu sasilšanu līdz 1,5 °C, strauji aizveras”. „Globālā sasilšana jau ietekmē miljardiem cilvēku visā pasaulē. Katrs neliels sasilšanas pieaugums ir nozīmīgs, jo izraisa biežākus un intensīvākus ekstremālus laika apstākļus,” viņš piebilst.
Viljams Lambs, Potsdamas Klimata ietekmes pētniecības institūta (PIK) vecākais pētnieks, saka: „Kamēr mēs nepārejam uz atjaunojamiem, tīriem enerģijas avotiem un zemes izmantošanas praksi uz ilgtspējīgām metodēm, siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā turpinās pieaugt”.
„Tikmēr kā ES apsver iespēju mīkstināt savu mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2040. gadam, mūsu ziņojums liecina, ka klimata pārmaiņu temps turpinās. Tagad nav laiks atkāpties; Eiropai jāuzņemas iniciatīva dekarbonizācijas jomā,” secina Kris Smits no Briseles Brīvās universitātes (Beļģija).
