Ziv Nitzan ir trīs gadus veca meitene no Izraēlas, kura kopā ar vecākiem un māsu nolēma apmeklēt arheoloģiskos izrakumus Tel Azekā, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Jeruzalemes, bet viņa pat iedomāties nevarēja, ka šis ceļojums kļūs par piedzīvojumu.
Ierodoties vietā, viņa un viņas māsa Omera Nitsana gāja pa taku, kad pamanīja akmeni, kas piesaistīja viņu uzmanību, bet viņas pat iedomāties nevarēja, ka, notīrījušas smiltis, atradīs 3800 gadus vecu dārgumu.
“Ziv noliecās un no visiem akmeņiem, kas bija blakus, izvēlējās šo. Kad viņš to noskrāpēja un notīrīja no smiltīm, mēs redzējām, ka tas ir kaut kas cits. Es saucu vecākus, lai paskatītos uz akmeni, un mēs sapratām, ka esam atklājuši arheoloģisku atradumu !” stāstīja Nican Izraēlas medijiem.
Viņas vecāki, sapratuši, ka tas varētu būt dārgums, sazinājās ar Izraēlas Senlietu pārvaldi, kas ne tikai bija pārsteigta par mazas meitenes atradumu, bet arī apstiprināja, ka tas ir mēslu vabole, vidējā bronzas laikmeta zīmogs, kas nāk no Ēģiptes un datējams ar aptuveni 3800 gadu.
“Tajā periodā skarabeji tika izmantoti kā zīmogi un amuleti. Tos atrada kapenēs, sabiedriskās ēkās un privātmājās,” paskaidroja doktore Dafna Ben-Tor savā paziņojumā.
Par savu atklājumu Nican ģimene saņēma sertifikātu no Semena Gendlera, arheologa, kas atbild par Jūdejas reģionu. Turklāt šis amulets tika iekļauts īpašā ekspozīcijā, kas veltīta Pesaha svētkiem, kuri ir veltīti ebreju tautas atbrīvošanai no verdzības Ēģiptē.
Tas ir tas, ko nozīmē atrasts dārgums.
Senajā ēģiptiešu mitoloģijā skarabeji tika uzskatīti par jaunas dzīves simbolu, jo tie veidoja mēslu bumbiņas, kurās vēlāk dēja olas. Tā nozīme ēģiptiešu valodā cēlusies no darbības vārda “rasties” vai “tikt radītam”.
Vieta, kur tika atrasts šis “skaistais akmens”, atbilst vietai netālu no Beit Shemesh, kur iepriekš tika atrasti dažādu kultūru attīstības liecības.
Turklāt, saskaņā ar Bībeli, netālu no šīs vietas notika Dāvida cīņa ar Goliāfu. “Zīme, ko mazais Zivs atrada ģimenes ceļojuma laikā uz Tel Azeku, saista mūs ar senās civilizācijas lielisko vēsturi, kas apdzīvoja šo zemi tūkstošiem gadu atpakaļ,” teica mantojuma ministrs Amihai Eliyahu.
Profesors Odeds Lipšics, kurš vada izrakumus šajā vietā, komentēja: “Atradumi liecina, ka vidējā un vēlajā bronzas laikmetā šeit plauka viena no svarīgākajām Jūdejas zemienes pilsētām”.
Viņš arī paskaidroja, ka šim amuletam ir liela arheoloģiska nozīme tā kultūras un garīgās nozīmes dēļ, jo senie ēģiptieši uzskatīja mēslu vaboles par svētām.
