Pateicoties ļoti liela teleskopa jaudai, kas atrodas Čīles ziemeļos, starptautiska astronomu grupa uzņēma unikālu attēlu no gāzes un putekļu diska, kas varētu būt kļuvis par sākumu gigantiskai planētai, kas ir pat lielāka par Jupiteru
Satura rādītājs
Augstu virs Atakamas tuksneša spēcīgākais teleskops uz Zemes tikko uzņēma attēlu no agrīnās Visuma: iespaidīgs attēls no zvaigžņu sistēmas, kurā veidojas planētas.
Attēls, kas uzņemts ar Ļoti Lielo Teleskopu (VLT) Eiropas Dienvidu observatorijā (ESO) Čīles ziemeļos, rāda protoplanētu disku ar bezprecedenta īpašībām, kura iekšienē var attīstīties planēta, kas ir vairākas reizes masīvāka par Jupiteru, gāzes gigantu mūsu Saules sistēmā .
Šis atklājums, kas veikts Īrijas Golvejas Universitātes vadībā, apvienojot starptautisku astronomu grupu, un publicēts šonedēļ žurnālā Astronomy and Astrophysics, liecina, ka tā vismaz 11 reizes lielāka par Zemi un var paiet miljoniem gadu, pirms tā sasniegs savu galīgo izmēru.
Teleskops Čīlē fiksēja precīzu planētas dzimšanas brīdi
Atklājums kļuva iespējams, pateicoties novērojumiem tuvu infrasarkanajā diapazonā, kas skaidri parādīja strukturētu disku ap jauno zvaigzni, kas atrodas aptuveni 430 miljonu gaismas gadu attālumā no mums. Šis attēls tika izvēlēts Eiropas Dienvidu observatorijas kā “Nedēļas attēls”.
Disks stiepjas līdz 130 astronomiskajām vienībām (viena astronomiskā vienība ir vienāda ar attālumu starp Zemi un Sauli) no savas mātes zvaigznes. Tā iekšienē var redzēt spilgtu gredzenu, aiz kura atrodas centrālā telpa, kuras diametrs ir aptuveni 50 astronomiskās vienības. Visvairāk pārsteidz tas, ka starp atstarpi, sava veida “kosmiskā viesuļa acī”, parādās spirālveida rokas, kas liecina par masīvu objektu, kas satricina vielu ap sevi. Centrālā zona ir tik liela, ka varētu ietilpt visas Saules sistēmas planētas.
„Lai gan mūsu komanda novēroja apmēram 100 iespējamos planētu veidošanās diskus ap tuvējām zvaigznēm, šis attēls ir unikāls. Reti mēs atrodam sistēmu ar gredzeniem un spirālveida atzarojumiem konfigurācijā, kas gandrīz ideāli atbilst teorētiskajām prognozēm par to, kā veidojošā planēta veido savu disku-priekšgājēju», — paskaidroja doktors Kristians Ginskis, pētījuma galvenais autors un Golvejas Universitātes Dabaszinātņu skolas pasniedzējs.
Atklājums ir nozīmīgs ne tikai tāpēc, ka varētu pastāvēt jauna giganta planēta, bet arī tāpēc, ka tas paver privilēģētu iespēju reāllaikā pētīt planētu veidošanās fenomenu. „Šādi atklājumi mūs tuvinā vienu soli tuvāk izpratnei par planētu veidošanos kopumā un par to, kā mūsu Saules sistēma varēja veidoties tālā pagātnē,” piebilda Ginski.
Ļoti lielā teleskopa aktualitāte
Atrodoties uz Serro Paranal kalna Antofagasta reģionā, Ļoti liels teleskops ir pasaules astronomijas tehnoloģiskais dārgums. Tā spēja uztvert infrasarkano gaismu ar ārkārtēju precizitāti ļāva saskatīt detaļas, kas nav redzamas ar parastajiem teleskopiem. Šis Čīles objekts, ko pārvalda ESO, ir bijis nozīmīgs daudzos pasaules mēroga astronomiskajos atklājumos, un šis gadījums nav izņēmums.
“Papildus šai ārkārtīgi skaistajai planētu veidošanās šūpulī, ir vēl kaut kas, ko es uzskatu par ļoti īpašu šajā pētījumā,” norādīja Ginski. “Papildus lieliskajai starptautiskajai komandai, ko mēs esam sapulcējuši šiem novērojumiem, pētījumā piedalījās četri mūsu pašu doktoranti no Golvejas Universitātes. Man ir liels gods strādāt kopā ar tik talantīgiem jauniem pētniekiem.”
Starptautiskajā komandā ir zinātnieki no Vācijas, Lielbritānijas, Austrālijas, ASV, Nīderlandes, Itālijas, Čīles, Francijas un Japānas. Pamatojoties uz šiem novērojumiem, viņi jau ir rezervējuši vietu nākamajā Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa (JWST) ciklā, lai iegūtu vēl detalizētākus attēlus un apstiprinātu, vai novērotais objekts patiešām ir planēta.
No putekļiem un gāzes veidota diska struktūra liecina par mijiedarbību starp iespējamo planētu un apkārtējo materiālu. Komanda ir atklājusi iespējamu “sākotnēju atmosfēras izplūdi” no objekta, tomēr brīdina, ka ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai apstiprinātu tās dabu.
Ja apstiprināsies, ka diska iekšienē veidojas gigantisks planēta, šī sistēma kļūs par unikālu dabisku laboratoriju, kurā varēs pētīt, kā planētas veido savu vidi no pašiem agrīnākajiem posmiem. Tas būs arī vēl viens piemērs Čīlē veikto astronomisko pētījumu ietekmei.
Kā norādīja students Džeiks Bērns: “Šis ir aizraujošs laiks, lai piedalītos planētu veidošanās teorijas izpētē Golvejas Universitātē. Visiem, kas piedalījās šajā darbā, bija spēcīga sadarbības sajūta, un es esmu pateicīgs, ka varēju būt daļa no tā.”
Pateicoties Čīles skaidrajam debesīm un ļoti lielā teleskopa jaudai, zinātne turpina atklāt stāstus zvaigznēs. Stāstus, kas, lai gan notiek simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, sākas šeit, Atakamas tuksnesī.
