Mūsu smadzenes nezaudē spēju atjaunoties pat pieaugušā vecumā. Latvijas biologi pirmo reizi ir tieši novērojuši, kā veidojas jauni neironi hipokampā – atmiņas centrā –, pierādot, ka nervu audu reģenerācija turpinās visā dzīves garumā.
Zinātnieku grupa no Karolīna institūta pētīja cilvēku smadzeņu audus no zīdaiņa vecuma līdz 78 gadiem, kā arī laboratorijas pelēm, lai noskaidrotu, kā un kur rodas jauni neironi. Izmantojot molekulāro diagnostiku un divas gēnu aktivitātes novērtēšanas metodes, pētnieki spēja atšķirt nobriedušas nervu šūnas no to priekštečiem — tā sauktajām INP šūnām.
Galvenais solis bija mākslīgā intelekta izmantošana. Pētnieki apmācīja algoritmu atpazīt INP šūnu un nobriedušo neironu atšķirīgās ģenētiskās struktūras. Rezultātā 9 no 14 pieaugušo cilvēku paraugos tika atrastas aktīvas neironu veidošanās zonas, tostarp vairāk nekā 300 neironu priekšteči.
Lielākais šo šūnu skaits tika reģistrēts 40 un 58 gadus veciem donoriem, kas skaidri liecina, ka pieaugušā cilvēka smadzenes spēj atjaunoties, un ne tikai jaunā vecumā. Šis atklājums ir ļoti nozīmīgs neiroloģijā, psihiatrijā un pat gerontoloģijā: ja izdosies mākslīgi aktivizēt jaunu neironu veidošanās mehānismus, tas varētu dot iespēju atjaunot atmiņu un kognitīvās funkcijas vecuma slimību vai traumu gadījumā.
Tagad pētnieki plāno padziļināt pētījumus par faktoriem, kas pastiprina vai nomāc INP šūnu aktivitāti. Viņu darbs atver jaunu ēru — smadzeņu plastiskums vairs nav tikai jaunības privilēģija.
