Cīņa par tehnoloģisko pārākumu XXI gadsimtā saasinās sakarā ar retzemju metālu bagātībām, izraisot sīvu konkurenci starp lielvarām.
Satura rādītājs
Nesenais atklājums Kazahstānā izraisījis satraukumu starptautiskajās varas aprindās. Pēc trešā lielākā retzemes metālu atradnes apstiprināšanas uz planētas šī Centrālās Āzijas valsts var kļūt par nākamo iespējamās Trešās pasaules kara epicentru. Kontrole pār šiem dabas resursiem var noteikt, kas dominēs ekonomikā nākotnē, izraisot Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnā un Eiropā interesi par piekļuvi tam, ko daudzi uzskata par 21. gadsimta “jauno naftu”.
Nezināma valsts Centrālajā Āzijā, kur atrodas trešais lielākais dabas rezervāts pasaulē
Kazahstāna, salīdzinoši maz zināma valsts Centrālajā Āzijā, ir paziņojusi par atradnes atklāšanu, kurā ir gandrīz miljons tonnu stratēģiski svarīgu minerālu, piemēram, cerija, lantāna, neodīma un itrija. Šis atklājums pozicionē valsti kā trešo lielāko retzemes metālu krātuvi pasaulē, atpaliekot tikai no Ķīnas un Brazīlijas, padarot to par galveno dalībnieku globālajās piegādes ķēdēs. Šo dabas resursu stratēģiskā vērtība slēpjas to izšķirošajā nozīmē progresīvu tehnoloģiju ražošanā.
Retzemie elementi: svarīgākais elements viedtālruņiem, elektromobiļiem un pasaules lielvaru ieročiem
Atklājums uzreiz mainīja globālo piekļuves ainavu kritiski svarīgiem materiāliem tehnoloģiju nozarē. Šo resursu nozīmi nedrīkst novērtēt par zemu: bez retzemes elementiem tie nebūtu pastāvējuši:
- Viedtālruņi
- Elektromobiļi
- Atjaunojamie enerģijas avoti
Šie ķīmiskie elementi, tostarp lantāns, cērijs, neodīms un prometijs, ir nepieciešami visam: no ilgmūžīgām baterijām līdz modernām aizsardzības sistēmām. Šī atkarība izskaidro, kāpēc pasaules lielvalstis uzskata piekļuvi šiem minerāliem par valsts drošības jautājumu.
Globālā dabas resursu krīze: jauns konflikts starp ASV, Eiropu un Ķīnu?
Konkurence par preferenciālu līgumu noslēgšanu ar Kazahstānu ir sākusies diplomātiskajās pārstāvniecībās visā pasaulē. Eiropa, kas ir īpaši neaizsargāta savas gandrīz pilnīgās atkarības no importa dēļ, cenšas pozicionēt sevi kā prioritāru partneri šai valstij, lai nodrošinātu tās suverenitāti pret Ķīnas hegemoniju šajā nozarē.
Tikmēr Amerikas Savienotās Valstis, kas retzemes metālus pasludinājušas par „minerālu, kas ir izšķirošs valsts drošībai”, ar bažām seko līdzi jebkuriem soļiem šajā kontekstā.
Tādējādi šī atradnes izstrāde, kuras pabeigšanai var būt nepieciešami līdz pat sešiem gadiem, kļūst par atskaites punktu, kurā šodien izveidotās alianses noteiks, kas kontrolēs nākotnes tehnoloģijas.