Sociālās prasmes ļauj mums uzturēt veselīgas attiecības, skaidri izteikt savas domas un pareizi orientēties dažādos personiskos un profesionālos kontekstos. Tomēr ne visi šīs prasmes pārzina dažādu iemeslu dēļ, piemēram, pieredzes trūkums, pašapziņas trūkums, kautrība un traucējumi, kas apgrūtina saskarsmi.
Satura rādītājs
Sociālo prasmju trūkums ir redzams ķermeņa valodā, uzvedībā un runas saturā. Parasti tas, ko cilvēks saka un kā viņš to saka, var atspoguļot grūtības saziņā ar citiem.
Lielākā daļa cilvēku, kuriem trūkst sociālo prasmju, mēdz attīstīt egocentrisku, monotonu un izvairīgu saziņas veidu. Rezultātā tas rada šķērsli saziņai ar citiem, un sarunas var izraisīt nesaprašanos, diskomfortu un pat noraidījumu. Šajā nozīmē, nosakot sarunu tēmas tiem, kam trūkst sociālo prasmju, mēs saprotam vispārējās likumsakarības, kas izpaužas šādās situācijās, un pieejam tām ar sapratni un empātiju. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, viena no sociālo prasmju trūkuma cēloņiem ir emocionāli traucējumi, kas netiek ārstēti ar profesionālu palīdzību. „Ja cilvēkam nav instrumentu, lai virzītu savas emocijas, viņš, visticamāk, izmantos valodu kā pastāvīgu izkļūšanas ceļu, pat ja tas nozīmē citu atsvešināšanu,” norāda PVO. Tā arī min, ka problēma nav tajā, ka cilvēki dalās ar savām grūtībām, bet gan tajā, ka viņi to dara pastāvīgi, bez līdzsvara un neņemot vērā, kāda ietekme tam var būt uz citiem.
Par ko runā cilvēki bez sociālajām prasmēm
Stāstīt par sevi
Acīmredzams pazīme cilvēkiem ar sliktajām sociālajām prasmēm ir tas, ka viņi sarunā koncentrējas uz sevi. Viņi pārāk daudz runā par saviem sasniegumiem, problēmām, simpātijām, ikdienas dzīvi un pieredzi, nedodot citiem iespēju piedalīties sarunā līdzsvarotā veidā.
Šāda rīcība neliecina par narcisistisku nolūku, bet dažkārt sakrīt ar šādām iezīmēm. Parasti tas notiek tāpēc, ka trūkst resursu, lai uzsāktu vai uzturētu divpusēju dialogu, un, nezinot, kā patiesi izrādīt interesi par citu cilvēku vai uzdot viņam jautājumus, viņi uzstājīgi pievēršas savām personīgajām lietām.
Saskaņā ar Eiropas Pozitīvās psiholoģijas institūta (IEPP) datiem, cilvēki, kuri neieklausās aktīvi un monopolizē dialogu, mēdz radīt emocionālu distanci, kas traucē veidot uzticības pilnas attiecības.
„Spēja klausīties un izrādīt patiesu interesi par citiem cilvēkiem ir sociāla prasme, ko var apgūt, un tā ir viena no atslēgām uz apmierinošu attiecību veidošanu,” saka institūta locekļi.
Negatīvs tonis un atkārtotas sūdzības
Vēl viena izplatīta iezīme cilvēkiem, kuriem trūkst sociālo prasmju, ir negatīvs iekšējais dialogs. Šie cilvēki bieži runā par saviem vilšanās, par to, cik slikta ir pasaule, par netaisnībām, no kurām viņi cietuši, un par savu neapmierinātību ar dažādiem dzīves aspektiem.
IEPP pārstāvji skaidro, ka drūms, pesimistisks un sakāvējošs tonis bieži saistīts ar slikti kontrolējamiem iekšējiem emocijām, piemēram, trauksmi, skumjām un zemu pašvērtējumu.
Strauja tēmas maiņa
Tie, kam ir sociālas grūtības, pastāvīgi maina sarunas tēmu, pat ja starp tēmām nav nekādas saistības. IEPP eksperti brīdina, ka pāreja no vienas tēmas uz citu bez dabiska pārejas bieži liecina par nervozitāti, aktīvas klausīšanās trūkumu un nespēju uzturēt sarunas kopējo pavedienu. “Šāda uzvedība mulsina sarunu biedrus un traucē dialoga norisi.”
Nacionālā tālmācības universitāte (UNED) norāda, ka saruna ir sociālās sadarbības forma, kuras laikā veidojas kopīga nozīme.
Tomēr, kad cilvēks pārtrauc šo struktūru, strauji mainot tēmu, šī klusā vienošanās tiek pārkāpta un rodas neinteresētības iespaids, kas rada neskaidrības. Tāpēc viņi uzsver, ka, lai izveidotu funkcionālas attiecības, ir jāiemācās uzturēt sarunas pavedienu un respektēt secību.
Atgriezeniskās saites trūkums un jautājumu neuzdošana
Jautājumi ir galvenais resurss jebkurā komunikācijas procesā, jo tie veicina empātiju un savstarpējību. Tomēr cilvēkiem, kuriem trūkst sociālo prasmju, ir grūti uzdot atvērtus jautājumus un izrādīt interesi par citu darbiem.
Tā vietā novērojama tendence sniegt slēgtas atbildes, monologus vai izvairīties no patiesas viedokļu apmaiņas. Tas noved pie vienpusējām un neinteresantām sarunām. UNED eksperti uzsver, ka pozitīvas atgriezeniskās saites un konstruktīvu komentāru veicināšana ir vēl viena svarīga sociālā prasme.
„Spēja apstiprināt otra cilvēka teikto, atbildēt ar frāzēm, kas mudina viņu turpināt, vai izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu ar cieņu, veicina veselīgu saziņu,” viņi uzsver.
Kā uzlabot starppersonu komunikāciju?
Oficiālā Madrides psiholoģijas koledža iesaka lomu spēles, aktīvās klausīšanās praksi un darbu pie pašnovērtējuma, lai uzlabotu sociālo mijiedarbību.
