Zinātnieki ASV ir ieguvuši visdetalizētākos attēlus no Saules vainaga visā novērošanas vēsturē. Tas kļuva iespējams pateicoties jaunai adaptīvās optikas sistēmai uz Gooda teleskopu Kalifornijā.
Amerikāņu zinātnieki parādīja jaunus Saules attēlus, kas uzņemti ar Gudda teleskopu (Goode Solar Telescope) Big Bear Saules observatorijā (Kalifornijas štatā). Aparāts fiksēja smalkas Saules vainaga detaļas ar maksimālu skaidrību — pirmo reizi novērošanas vēsturē.
Tagad teleskops izmanto atjauninātu adaptīvās optikas sistēmu. Tā novērš izkropļojumus, kas rodas Zemes atmosfēras turbulences dēļ. Tas darbojas kā pastiprināta optiskā stabilizācija viedtālruņa kamerā, tikai precīzāk un lielākā mērogā. Ar tās palīdzību astronomi ierakstīja video, kurā redzams tā sauktais “koronālais lietus” — kondensētas plazmas straumes, kas krīt atpakaļ uz zvaigznes virsmu.
Saules korona ir ārējā daļa no Saules atmosfēras. Tā joprojām ir viena no noslēpumainākajām jomām zinātnē. Tās temperatūra sasniedz miljoniem grādu, lai gan zvaigznes apakšējie slāņi ir simtreiz aukstāki. Kāpēc tā notiek, zinātnieki vēl nezina. Jauni dati, kas iegūti ar Gudda teleskopu, var palīdzēt izprast šī temperatūras paradoksa cēloņus.
Turklāt tieši koronā rodas saules vējš — uzlādētu daļiņu plūsma, kas ietekmē kosmisko laiku un var izraisīt traucējumus satelītu un elektrotīklu darbībā uz Zemes.
Agrāk atmosfēras izkropļojumi traucēja zinātniekiem iegūt skaidru attēlu par Saules kroni. Izdevās sasniegt izšķirtspēju ne vairāk kā 1000 km — un tas bija pirms 80 gadiem. Ar jauno adaptīvās optikas sistēmu teleskops parādīja detaļas ar precizitāti līdz 63 km — tas ir fiziskais robežlielums tā iespējām.
Tehnologs Tomass Rimmele, kurš izstrādāja pirmo darbojošos adaptīvo optiku Saules novērošanai, atzīmēja, ka sistēma ir aizpildījusi daudzu gadu tehnoloģisko plaisu un izvedusi koronālo struktūru fotografēšanu jaunā līmenī.
