Šogad Pasaules vides diena tiek atzīmēta Korejas salā Čedžudo.
Satura rādītājs
1972. gada 9. jūnijā notika pirmā starptautiskā konference par vides jautājumiem.
Pagājušajā gadā tika saražoti 400 miljoni tonnu plastmasas atkritumu.
1972. gada 9 jūnijā Stokholmā atklāja ANO Vides konferences, kas kļuva par nozīmīgu notikumu, iezīmējot starptautiskās sabiedrības pirmo tikšanos, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar vides aizsardzību. Tāpēc ANO šo datumu pasludināja par Pasaules vides dienu.
Vēsturiskā Stokholmas konference arī nolēma izveidot ANO Vides programmu (UNEP), ANO aģentūru, kas atbildīga par šīs Pasaules dienas organizēšanu. Lai veicinātu informētību un mobilizētu sabiedrisko domu, katru gadu tiek izvēlēta konkrēta tēma un organizētājvalsts.
Šogad Apvienoto Nāciju Organizācija nolēma izmantot šo svarīgo starptautisko dienu, lai paustu skaļi vēstījumu pret plastmasas piesārņojumu.
Šis vēstījums būs īpaši aktuāls Čedžudo, Dienvidkorejas salā, kas izvēlēta par oficiālo norises vietu Pasaules vides dienai 2025. gadā. Tas saistīts ar to, ka Čedžudo ir kļuvusi par simbolu Korejas centieniem izskaust plastmasas piesārņojumu, kuros ir panākts ievērojams progress.
Vienreizlietojamie krūzītes
Šī vulkāniskā sala ar apburošiem skatiem ir arī pirmā province Dienvidkorejā, kas ieviesusi vienreizlietojamo krūzīšu depozīta sistēmu . Turklāt Čedžudo ir paziņojusi par mērķi līdz 2040. gadam kļūt par plastmasas piesārņojuma brīvu salu.
Saskaņā ar UNEP izpilddirektores Inger Andersen teikto: „Demonstrējot savu neapskaužamo dabas skaistumu un novatoriskās vides iniciatīvas, Čedžu iedvesmos citus rīkoties un aizsargāt mūsu planētu”.
Savukārt Dienvidkorejas vides ministrs Kims Vans Sup pēc salas izvēles par pasākuma norises vietu uzsvēra, ka „2025. gada Pasaules vides diena kļūs par pagrieziena punktu globālajos centienos izskaust plastmasas piesārņojumu. Mēs sadarbosimies ar Čedžu salu, lai nodrošinātu pasākuma panākumus un pozicionētu sevi kā vadošo valsti cīņā pret plastmasas piesārņojumu”.
Globālā vienošanās
Apvienoto Nāciju Organizācija mums atgādina, ka šī Pasaules vides diena tiek atzīmēta tieši divus mēnešus pirms valstis atkal tiksies, lai panāktu vienošanos, kas novestu pie globālā līguma par cīņu pret plastmasas piesārņojumu īstenošanas.
Šis jaunais mēģinājums sekoja nesekmīgajām sarunām, kas notika no pagājušā gada novembra beigām līdz decembra sākumam Pusanā, arī Dienvidkorejā.
Tur notika piektā Starpvaldību sarunu komitejas (MPC-5) sesija par plastmasas piesārņojuma problēmu, kurā piedalījās vairāk nekā 3300 delegātu, tostarp pārstāvji no vairāk nekā 170 valstīm un novērotāji no vairāk nekā 440 organizācijām.
Dziļas domstarpības
Galvenais iemesls vienprātības trūkumam bija sadursme starp tā saukto Augsto mērķu koalīciju, kurā ietilpst liela grupa no vairāk nekā 100 valstīm, ko vada ES un kas apņēmusies ierobežot plastmasas ražošanu, un grupu, ko vada ASV, Krievija, Saūda Arābija, Indija un Irāna, cita starpā kas dod priekšroku šo jautājumu risināt atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes jomā.
Pusānā tika pieņemts lēmums atsākt sarunas Ženēvā (Šveice), kur notiks piektās sesijas otrā daļa (INC-5.2), kurā atkārtoti tiks apspriesta iespējamā juridiski saistoša instrumenta ieviešana plastmasas piesārņojuma ierobežošanai.
Visur
Protams, ir daudz iemeslu, kāpēc ir nepieciešama izlēmīga starptautiska rīcība pret plastmasas piesārņojumu. Pēc UNEP aplēsēm, pagājušajā gadā pasaulē tika saražoti aptuveni 400 miljoni tonnu plastmasas atkritumu .
Šī masveida ražošana galu galā piesārņo mūsu vidi. Faktiski tie paši avoti lēš, ka 7 miljardi no 9,2 miljardiem tonnu plastmasas, kas ražota no 1950. gada līdz 2017. gadam, ir kļuvuši par plastmasas atkritumiem, kuri nonākuši atkritumu poligonos vai izmesti. Mūs visur burtiski apņem plastmasas jūra.
„Tas ir ezeros, upēs un okeānā. Tas izplūst uz pilsētu ielām un lauksaimniecības zemēm. Tas izplūst no atkritumu izgāztuvēm. Tas uzkrājas tuksnešos un nonāk jūras ledū. Pētnieki ir pat atklājuši plastmasas atkritumus uz Everesta un Marianas dziļumā , kas ir visdziļākā vieta uz Zemes,” precizē ANO aģentūra.
Ir trīs galvenie iemesli, kāpēc šī problēma ir tik nopietna:
- Plastmasas piesārņojums ir ārkārtīgi kaitīgs ekosistēmām. Viens pētījums parādīja, ka nanoplastmasa var palēnināt fitoplanktona, mikroskopisku jūras aļģu, kas nepieciešamas ūdens organismiem, augšanu.
- Mikroplastmasa un nanoplastmasa uzkrājas arī cilvēka organismā, izraisot visdažādākās veselības problēmas.
- Plastmasa veicina arī klimata pārmaiņas. Pēc jaunākajām aplēsēm, tās ražošana visā pasaulē ir atbildīga par aptuveni 4 % siltumnīcefekta gāzu emisijām.
