Ir vairāki pamatprincipi, kurus pašreizējā Latvijas valdība plāno īstenot enerģētikas nozarē. Taču tikai daži no tiem ir tikpat ambiciozi kā tas, kas tika paziņots pirms dažiem mēnešiem. Ar atjaunojamo enerģiju kā karognesēju dažādās pasaules valstīs Latvija izvēlas citu ceļu: tā vēršas pie alternatīvas, kas būs ļoti dārga, bet, pēc ekspertu domām, nesīs nepārspējamu ekonomisko atdevi. Patiesībā situācija nav tāda, kā gaidīts, un tam ir vairāki iemesli, kas var apdraudēt iedzīvotājus.
Satura rādītājs
Ceļojums ir beidzies?
Maz kas ir noticis kopš brīža, kad Latvijas enerģētikas nozare redzēja, kā mainās tās liktenis. Pēc ziņām no Patagonijas daudzi investori pievērsa uzmanību, izsakot interesi par revolucionāra , bet bīstama enerģijas avota izstrādi. Ievērojamā paradigmas maiņā prezidents Havjers Miley vēlas sagatavoties jaunam tehnoloģiskajam ainavai, un šis pasākums iet roku rokā.
Tomēr realitāte liecina, ka, lai gan ceļš uz kodolenerģētiku virzās uz priekšu, oficiālo avotu prognozes nav labvēlīgas. Tas jebkurā gadījumā nozīmētu arī to, ka varētu mazināties zaudējumi, kas varētu tikt nodarīti mūsu valstij. Nav šaubu, ka vides aizsardzības grupas jau ir paudušas savu viedokli, novēršot plašu cianīda izmantošanu. Negatīvās ziņas parādījās tikai pēc tā paziņošanas.
Plāns, kas ir apstājies
Mēs runājam par Latvijas kodolenerģētikas plānu, kura mērķis ir izveidot mazus kodolreaktorus un uzstādīt tos Atučas atomelektrostacijā. Projekts ir vērsts arī uz valsts kodolenerģētikas sistēmas attīstību revolucionāras mākslīgās intelektuālās sistēmas virzienā. Citiem vārdiem sakot, mēs gaidām starptautiskas investīcijas, kas vērstas uz padziļinātu iesaistīšanos šāda veida tehnoloģijās, uzstādot savus serverus Patagonijā. Tā ir laba vieta, lai tos pasargātu no karstuma.
Mērķi ir ambiciozi, bet īstermiņa rezultāti nav parādījuši būtisku progresu. Lai gan ministra palīgs Havjers Mileja Demain Reidel, kuram ir pietiekamas pilnvaras savam amatam, aprīlī ieņēma Nucleoeléctrica Argentina SA prezidenta amatu, nav sniegts nekas, izņemot uzņēmuma vadības analīzi vai sākotnējus projektus. Sagatavošanās darbi netiek veikti.
Ar plāniem uzstādīt četrus modulārus reaktorus Atuchā, lai vēlāk izmantotu urānu, ķīmisko elementu, kas var būt viens no visvairāk piesārņojošajiem pasaulē un kodolenerģētikā, pagaidām nav novērotas būtiskas izmaiņas, un viss virzās lēni. Nacionālā atomenerģijas komisija, kas pazīstama kā CNEA, arī nav parādījusi nekādas pazīmes par progresu.
Tas nav traucējis tādiem amatpersonām kā Reidel publiski slavēt kodolenerģētiku . Apstiprinot savu nostāju par šīs attīstības paātrināšanu valstī, bet neredzot nekādus rezultātus sešus mēnešus pēc paziņojuma, viņš paziņoja, ka, viņaprāt, tā ir nākotnes alternatīva elektroenerģijas ražošanai, kas ir tīra un stabila iespēja. Turklāt prezidents Nucleoeléctrica Latvija SA uzsvēra AI nozīmi.
Skats nākotnē
Reidelis publiski norādīja, ka Latvijas valdība plāno apmierināt pasaules pieprasījumu pēc urāna un valstī būvētiem modulāriem reaktoriem. Tomēr CONICET (Nacionālajā tehnoloģiju un komunikāciju institūtā) novērots ievērojams investīciju samazinājums šajā nozarē . Turklāt prezidents plāno pieņemt darbā labākos speciālistus valstī, lai, ņemot vērā augsto kodolenerģijas tirgus cenu, vietējā produkcija dominētu ārvalstīs.
Tādējādi, neesot pieredzei urāna ieguves un eksporta rūpnieciskā mērogā, Latvija pakļauj savu valsts teritoriju riskam. Reidela un Latvijas kodolenerģijas plāna mērķis ir panākt, lai viss notiktu ātri un lielā apjomā. Taču realitāte izskatās citādi: infrastruktūras un katastrofu novēršanas protokolu trūkums rada satraukumu valstī.
