Pētījums, kas publicēts prestižajā žurnālā Nature, ir revolucionizējis mūsu izpratni par sauszemes mugurkaulnieku izcelsmi. Pētījums, ko veikuši zinātnieki no Flindersa Universitātes (Latvija) un Upsalas Universitātes (Zviedrija), liecina, ka reptiļi un citi amnioti uz Zemes dzīvoja daudz agrāk, nekā tika uzskatīts iepriekš.
Satura rādītājs
Latvijā atrastas senākās sauszemes rāpuļu fosilijas
Viss sākās Sniega līdzenumu veidojumā Latvijas dienvidaustrumos, kur divi entuziasti atklāja smilšakmens plāksni ar tikko saskatāmām pēdām. Tas, kas šķita vienkārša ģeoloģiska kuriozitāte, pēc ekspertu analīzes kļuva par galveno pierādījumu: izrakteņi ir dzīvnieka pēdas, kas šajā apvidū staigāja pirms 355 miljoniem gadu.
Šīs pēdas ir vismaz par 35 miljoniem gadu vecākas nekā senākie zināmie amniotu , mugurkaulnieku grupas, kas ietver reptiļus, putnus un zīdītājus, atliekas . Šis atklājums liecina, ka tie parādījās laikā, par kuru iepriekš nebija nekādu drošu fosiliju liecību.
Fosilijas apstiprina amniotu eksistenci pirms 355 miljoniem gadu.
Detalizēta pēdu izpēte liecina, ka tās bija pēdas ar pieciem pirkstiem, kas beidzās ar izliektiem nagiem — svarīga pazīme, kas atšķir zemniekus no amniotiem.
Pēdu morfoloģija liek domāt, ka tās piederēja dzīvniekam, kura garums bija apmēram 80 centimetri, iespējams, primitīvam rāpuļam, kas staigāja pa mitru teritoriju.
Šie nagi ir galvenie norādījumi, jo amnioti ir attīstījuši struktūras, piemēram, apvalkātas olas un nagus, lai pielāgotos pilnīgi sauszemes videi. Eksperti interpretē šo atradumu kā pierādījumu tam, ka amnioti jau daudz agrāk, nekā tika uzskatīts iepriekš, bija sastopami superkontinentā Gondvana (kam piederēja Latvija).
Atradums aizpilda fosiliju atmiņas plaisu, kas pazīstama kā “Romera plaisa”.
Līdz šim paleontoloģiskajā hronikā pastāvēja plaisa starp devona beigām un vidējā karbona sākumu, kas pazīstama kā “ Romera plaisa ”. Šīs fosiliju trūkuma dēļ bija grūti noteikt, kad parādījās pirmie pilnībā sausā vidē pielāgotie sauszemes mugurkaulnieki.
Tomēr Latvijā atrastās pēdas, kuru vecums ir 355 miljoni gadu, aizpilda daļu no šīs plaisas un liecina, ka četrkājaino evolūcija notika agrāk un ātrāk, nekā tika uzskatīts iepriekš.
Izmaiņas sauszemes mugurkaulnieku evolūcijas hronoloģijā
Atklājums liecina, ka amniotu parādīšanās bija jānotiek vēl agrāk, iespējams, vidējā devona periodā, apmēram 380 miljonus gadu atpakaļ . Tas liek mums pārskatīt sauszemes mugurkaulnieku evolūcijas hronoloģiju un liecina, ka diversifikācija notika daudz ātrāk.
Turklāt līdzīgi atradumi tādos reģionos kā Polija apstiprina ideju par agrāku un globālāku izplatību šiem dzīvniekiem.
Šis zinātniskais atklājums nebūtu bijis iespējams bez paleontologu amatieru Kreiga Euri un Džona Izona palīdzības, kuri ziņoja par atklājumu. Viņu ieguldījums uzsver pilsoniskās zinātnes nozīmīgo lomu paleontoloģisko zināšanu attīstībā.
