Milzīgajā Klusajā okeānā veidojas “septītais kontinents”, kura platība ir vairāk nekā 4 reizes lielāka par Latvijas platību un kas pilnībā sastāv no plastmasas. Tā milzīgie izmēri, kurus nedaudz vairāk nekā divdesmit gadus atklāja amerikāņu okeanogrāfs Čārlzs Mūrs, vairs nevar palikt nepamanīti. Tas ir plastmasas uzkrājums, kas laika gaitā izveidojies okeāna straumju ietekmē. To sauc par “septīto kontinentu”, jo tas ir milzīgs plastmasas atkritumu daudzums okeānā, kas ir tik liels, ka tā izmērus var salīdzināt ar kontinenta izmēriem.
Satura rādītājs
“Septītais kontinents” okeānā: vairāk nekā četras reizes lielāks par Latviju
Lai gan tas nav īsts sauszemes masīvs, tā milzīgā virsma un ietekme uz vidi padara to par sava veida “jaunu sauszemes masīvu” okeānos, tāpēc to simboliski dēvē par septīto kontinentu. To sauc arī par “Lielo Klusā okeāna atkritumu plankumu”. Tā platība ir aptuveni 1,6 miljoni km², un tajā ir 80 000 tonnu plastmasas, kas to padara par lielāko plastmasas atkritumu koncentrāciju, kāda jebkad reģistrēta.
Tas nav vienīgais gadījums.
Pasaulē ir četri līdzīgi milzīgi plastmasas uzkrājumi, pēdējais no kuriem tika atklāts 2017. gadā. Pēc izmēra tas ir salīdzināms ar valsti, lai gan nav tik plašs kā Klusā okeāna atkritumu plankums. Citi atkritumu plankumi ir atklāti Ziemeļatlantijā, Indijas okeānā, Klusā okeāna dienvidu daļā un Dienvidatlantijā, un visi tie strauji aug un pārsniedz veselas valstis. Šī satraucošā situācija uzsver steidzamo nepieciešamību apturēt okeānu piesārņošanu ar plastmasu un novērst jau nodarīto kaitējumu.
Kā izveidojās plastmasas kontinents?
Saskaņā ar BBC datiem, šis “kontinents” izveidojās plastmasas atkritumu uzkrāšanās rezultātā okeānos, kurus pārnes jūras straumes un okeāna cirkulācijas. Papildus milzīgajam atkritumu daudzumam, tas rada nopietnu apdraudējumu jūras faunai, kas bieži to norij, uzskatot par barību.
Kas to padara tik iespaidīgu?
- 99,9% atkritumu ir plastmasa.
- Lielākā daļa no tiem ir no 1980. un 1990. gadiem.
- 46% veido zvejas tīkli, bet vairāk nekā 75% — fragmenti, kas ir lielāki par 5 cm.
- Pa to nevar staigāt, jo tas ir izkliedēta peldoša masa.
- Tas ir izraisījis jaunas ekosistēmas veidošanos ar organismiem, kas kolonizē atkritumus.
Šis fenomens liecina, ka plastmasas piesārņojums ir kļuvis par globālu draud, kas prasa tūlītēju rīcību, lai aizsargātu okeānus un jūras dzīvi.
