Ideja par smadzeņu saglabāšanu ar iespēju vēlāk atgūt atmiņas parādījās jau sen un tika uzskatīta par zinātnisko fantastiku. Tomēr nesenā aptauja neirobiologu vidū parādīja negaidītu zinātniskās sabiedrības gatavību nopietni apsvērt šādu perspektīvu.
Pētījums, ko vadīja doktors Ariels Železnikovs-Džonstons, atklāja, ka 70,5 % aptaujāto piekrīt, ka ilgtermiņa atmiņas tiek saglabātas kā stabilas strukturālas izmaiņas smadzenēs.
Tas saistīts ar “konektoma” jēdzienu — unikālu neironu savienojumu shēmu, kas veido mūsu atmiņu un personību. Pēc zinātnieku domām, ja izdosies saglabāt šīs struktūras neskartas, nākotnē varētu kļūt iespējama atmiņu “dekodēšana”.
Viens no potenciālajiem instrumentiem šim nolūkam ir aldehīda stabilizēta kriokonservācija — moderns metode, kas ļauj saglabāt smalkākās smadzeņu struktūras augstā izšķirtspējā. Aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni 40 % neirobiologu uzskata, ka atmiņas teorētiski var izvilkt no smadzenēm, kas pakļautas šādai konservācijai.
Šie dati paver ceļu jauniem zinātniskiem un tehnoloģiskiem atklājumiem, kas nākotnē var radikāli mainīt mūsu izpratni par atmiņu, apziņu un individualitāti.
