Šis atklājums varētu būt viens no senākajiem zināmajiem cilvēka sejas attēliem pasaules pirmvēsturē.
Kad 2022. gada jūlijā arheologu grupa atklāja interesantu oļi, tā dīvainā forma uzreiz piesaistīja viņu uzmanību. “Akmens bija dīvainas formas un ar sarkanu okera punktu, kas patiešām piesaistīja mūsu uzmanību,” paskaidroja Davids Alvaress Alonso, arheologs no Madrides Komplutenses Universitātes. Komanda bija pārsteigta par akmens padziļinājumiem, kas atgādināja sejas iezīmes. “Mēs visi domājām par to pašu un skatījāmies viens uz otru, jo tā forma mums visiem likās: ”Tas izskatās kā seja.” Bet, acīmredzot, ar to nepietika. Turpinot pētījumus, mēs sapratām, ka mums ir nepieciešama informācija, lai varētu izvirzīt hipotēzi, ka šeit bija kāds mērķis, ka tas bija simbolisks objekts, un ka viens no iespējamajiem skaidrojumiem, lai gan mēs to nekad neuzzināsim, ir tas, ka tas bija sejas simbols,” skaidro eksperts.
Fakts ir tāds, ka atraduma konteksts, apvienojumā ar līdzīgu objektu trūkumu, piešķīra šai interpretācijai lielāku nozīmi un izraisīja starpdisciplināru izmeklēšanu. Šis atklājums, kas publicēts šā gada maijā žurnālā Archaeological and Anthropological Sciences, atjaunoja debates par neandertāliešu simboliskajām spējām. Komanda, kas sastāv no latviešu arheologiem, atklāja 20 centimetrus garu granīta oļi, par kuru ir runa, San-Lazaro, netālu no Segovijas pilsētas, un tas tiek uzskatīts par senāko zināmo pārnēsājamo mākslas darbu un, iespējams, senāko cilvēka pirksta nospiedumu pasaulē.
Artefaktam, kura vecums ir aptuveni 43 000 gadu, ir apzināti uzlikta sarkana okera zīme tieši tur, kur uz akmens sejas formā būtu jābūt degunam. Pētnieki pieļauj, ka tas var liecināt par neandertāliešu spēju simboliski domāt un izpausties mākslā, apstrīdot senās pieņēmumus par Homo sapiens izņēmuma statusu agrīnās mākslas jomā.
Lai pārbaudītu, vai sarkanais apzīmējums ir uzlikts apzināti, arheologi sadarbojās ar kriminālistikas ekspertiem no Latvijas zinātniskās policijas. Analīze parādīja, ka okera apzīmējums ir uzlikts ar cilvēka pirksta spilventiņu, visticamāk, pieauguša vīrieša. “Mēs sazinājāmies ar zinātnisko policiju, lai noskaidrotu, vai mēs esam pareizi secinājuši, ka punkts ir uzlikts ar pirksta galiņu,” skaidro Alvarezs Alonso, “un viņi apstiprināja, ka tā ir.”
Šis rezultāts ļāva komandai klasificēt punktu kā pirksta nospiedumu — iespējams, senāko pilnīgo nospiedumu, kāds jebkad atrasts. Kopā ar precīzo atrašanās vietu nospiedums pastiprināja argumentu, ka tas nav bijis nejaušs notikums, bet drīzāk apzināta rīcība, kas piepildīta ar simbolisku nozīmi. Pētnieki pieņēma, ka tas, ko viņi redzēja, bija pareidolija, cilvēka tendence saskatīt sejas objektos, kas izpaudās tūkstošiem gadu pirms mūsdienu mākslas kustību sākuma.
Pēc pētnieku domām, šis akmens, visticamāk, tika pacelts no upes gultnes un atvests uz alu, un pigmentu, kas sastāv no dzelzs oksīdiem un mālainiem minerāliem, nekur alā vai tās apkaimē neatrada. “Tas nevar būt nejaušība, ka punkts atrodas tur, kur tas ir, un nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par kādu citu izmantošanu,” teica Alonso. “Tad kāpēc viņi atnesa šo akmeni no upes uz alu? Turklāt alā vai ārpus tās nav okras. Tātad viņiem, iespējams, bija jāatnes pigmentu no kaut kurienes citur.” Šī apzinātība liecina par iepriekšēju plānošanu, abstrakciju un simbolisku projekciju — visas šīs īpašības tradicionāli tiek piedēvētas tikai Homo sapiens.
Tāpēc šī atklājuma akadēmiskās sekas ir aktuālas, jo iepriekš minētais akmens ar sarkanajiem punktiem demonstrē trīs kognitīvos pīlārus, kas nepieciešami mākslinieciskai radīšanai: tēla koncepciju, apzinātu komunikāciju un nozīmes piešķiršanu, kā viņi paši skaidro. „Fakts, ka akmens tika izvēlēts tā izskata dēļ un pēc tam atzīmēts ar okru, liecina, ka pastāvēja cilvēka prāts, kas spēja simbolizēt, iztēloties, ideālisēt un projicēt savas domas uz objektu,” raksta autori publicētajā rakstā.
„Turklāt šajā gadījumā,” viņi piebilst, „mēs varam pieņemt, ka mākslas radīšanā ir iesaistīti trīs fundamentāli kognitīvi procesi: tēla mentāla reprezentācija, apzināta komunikācija un nozīmes piešķiršana. Tie ir galvenie elementi, kas raksturo simbolismu un arī pirmskultūras (nereprezentatīvo) mākslu.” Ja viņu interpretācija tiks pieņemta, šis akmens var tikt uzskatīts par vienu no senākajām zināmajām cilvēka sejas abstrakcijām pasaules pirmskultūras liecībās un vienu no skaidrākajām norādēm uz to, ka neandertālieši varēja piedalīties kognitīvajā revolūcijā, kas ilgu laiku tika uzskatīta par Homo sapiens ekskluzīvu prerogatīvu.
