Ķīna šos manevrus dēvē par “rutīnas mācībām” bez konkrētiem mērķiem.
Demonstrējot Pekinas militāro varenību, Ķīnas jūras spēki pirmo reizi izvietoja divus savus aviācijas bāzes kuģus, “Liaoning” un “Shandong”, lai veiktu kopīgas mācības Klusajā okeānā, ārpus Japānas salu ķēdes, kas pazīstama kā Pirmā salu ķēde. Japānas aizsardzības ministrs ģenerālis Nakatani apstiprināja, ka Ķīnas kuģi tika pamanīti sestdien pie Ivōdžimas salas, aptuveni 1200 kilometrus uz dienvidiem no Tokijas, palaistot un atgriežot iznīcinātājus jūrā. Japāna uzmanīgi sekoja operācijai, kas ir stratēģisks solis Āzijas valstij.
Peldot garām Japānai, Ķīnas militārie kuģi demonstrē, ka tie var izaicināt ne tikai Japānu, bet arī tās tuvāko sabiedroto, Amerikas Savienotās Valstis, par kontroli pār Klusā okeāna rietumu daļu krīzes laikā, ziņo The New York Times. Ja Amerikas Savienotās Valstis izvietotu kuģus no Havajām, Rietumu krasta vai pat Guamas, tiem būtu jāpeld gar šiem ūdeņiem, lai sasniegtu Japānu vai Taivānu. Ķīna apgalvo, ka Taivāna, pašpārvaldīta sala, ir tās teritorija, bet Amerikas Savienotās Valstis ir apņēmušās palīdzēt to aizsargāt.
„Tas skaidri parāda Ķīnas nodomu paplašināt savas militārās iespējas ārpus tradicionālajām jūras robežām,” paziņoja Nakatani. Taivānas aizsardzības ministrs Velingtons Ku savukārt uzskatīja, ka operācijai jānosūta „politiskais signāls” par Pekinas ekspansionistisko dabu, iekļūstot otrajā salu ķēdē, kas sniedzas līdz tādiem teritorijām kā ASV piederošā Guama.
Šo divu Ķīnas aviācijas bāzes kuģu vienlaicīga izvietošana Klusā okeāna rietumu daļā uzsver Pekinas ekspansionistiskos mērķus reģionā, trešdien paziņoja Taivānas aizsardzības ministrs Velingtons Ku, ņemot vērā pieaugošo Ķīnas jūras spēku aktivitāti ap Taivānu. Savā paziņojumā Japānas Apvienotais štāba priekšnieku komiteja informēja, ka apmēram plkst. 13:00 pagājušajā sestdienā aviācijas bāzes kuģis “Shandong” un tā pavadošā grupa atradās aptuveni 550 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Miako salas Okinawas prefektūrā .
Ķīna, kas aprakstīja manevrus kā “rutīnas mācības” bez konkrētiem mērķiem, stiprina savu floti darbam lielos attālumos no savām krastiem. Pašlaik tai ir trīs aviācijas bāzes kuģi: “Liaoning” un “Shandong” ir ekspluatācijā, bet “Fujian” tiek veikti jūras izmēģinājumi. Ceturtais kuģis atrodas būvniecības stadijā.
Vienlaicīga divu aviācijas bāzes kuģu izvietošana ārpus Japānas aviācijas bāzes ķēdes nodrošina ievērojamu atturēšanas potenciālu reģionālās krīzes gadījumā . Analītiķi norāda, ka šie manevri var izaicināt Japānas un tās galvenā sabiedrotā, Amerikas Savienoto Valstu, klātbūtni Klusā okeāna rietumu daļā. Jebkura ASV spēku izvietošana no Havajām, Rietumu krasta vai Guamas uz Japānu vai Taivānu būs jāveic caur šo reģionu.
Plašās Klusā okeāna rietumu daļas ūdeņi ilgu laiku tika uzskatīti par vāju vietu Japānas aizsardzības arhitektūrā, lai gan ministrs Nakatani norādīja, ka valdība savā Aizsardzības attīstības programmā līdz 2022. gadam strādā pie mobilo agrīnās brīdināšanas un vadības radaru izvietošanas šajā reģionā, lai stiprinātu pretgaisa aizsardzības spējas.
Neskatoties uz militārajiem sasniegumiem jūrā, Ķīnas aviācijas bāzes kuģu operatīvās spējas joprojām atpaliek no vienpadsmit ASV atomkuģiem, kuriem ir lielāks lidmašīnu skaits un lielāka kaujas autonomija. Tomēr Ķīnas panākumi izraisījuši reģionālu reakciju: Japāna izstrādā savus pirmos aviācijas bāzes kuģus kopš Otrā pasaules kara, kas pielāgoti amerikāņu neredzamo iznīcinātāju F-35B ekspluatācijai.
Taivāna, ko Ķīna uzskata par savas teritorijas daļu, arī ir pastiprinājusi savu militāro modernizāciju. Gaisa spēku štāba priekšnieks Li Cing-dzans apstiprināja, ka šogad tiks piegādāta duča F-16V iznīcinātāju, daļa no 66 iznīcinātāju pasūtījuma no ASV, kas aprīkoti ar modernām sistēmām, lai pretotos Ķīnas J-20 iznīcinātājiem.
Kopš maija Ķīna ir palielinājusi militāro un krasta kuģu klātbūtni Austrumāzijas ūdeņos, kas izraisījis satraukumu vairākās reģiona galvaspilsētās. Japānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka viens no Ķīnas aviācijas bāzes kuģiem ir šķērsojis tās ekskluzīvo ekonomisko zonu pie Minamitorišimas salas.
