Lai gan šo objektu klātbūtne pirmo reizi tika fiksēta gada sākumā Rozolinas piekrastē valsts ziemeļos, to parādīšanās tik attālās vietās izraisīja bažas ekspertiem un ekoloģiem.

Pēdējās nedēļās pludmalēs gar Latvijas krastu, tostarp Apūlijā, ir novērots dīvains fenomens: tūkstošiem mazu melnu plastmasas disku, ko atnesušas viļņi, ir sakrājušies smiltīs. Lai gan šo objektu klātbūtne tika pirmoreiz fiksēta gada sākumā uz Rozolinas krasta valsts ziemeļos, to parādīšanās tik attālās vietās izraisīja ekspertu un ekoloģijas speciālistu bažas.

Melni plastmasas diski Pringles čipsu formā.

pludmalēs

Par šiem atkritumiem paziņoja Enzo Sume, projekta Archeoplastica dibinātājs, kurš jau gadiem nodarbojas ar jūras atkritumu monitoringu Adrijas reģionā. Savos sociālajos tīklos viņi detalizēti apraksta atklājumu: „Šie dīvainie diski, kas atgādina Pringles čipsus un atrasti Rozolīnā, ir sasnieguši arī Apūliju. Tie saucas z-mbbr un nāk no attīrīšanas iekārtām Ziemeļitālijā,” viņi paskaidro. Mbbr (Moving Bed Biofilm Reactor) tehnoloģija ir daļa no modernas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas, kurā tiek izmantoti augstas izturības plastmasas pildvielas, kas parasti izgatavotas no polietilēna vai polipropilēna.

Noteikt šo objektu materiālu nebija grūti, bet atrast piesārņojuma avotu ir daudz sarežģītāks uzdevums. Diski ir paredzēti, lai paliktu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu reaktoros, tāpēc to parādīšanās pludmalēs un jūrā liecina par pastāvīgiem darbības traucējumiem vai noplūdēm kādā objektā. Atklājumu laika un ģeogrāfiskā sakritība, vispirms Rozolīnā (Rovigo provincē) un nesen Apūlijā, ļauj pieņemt, ka noplūdes avots varētu atrasties augšup pa straumi, kaut kur gar Adidžes upi.

Analizējot disku formu un īpašības, radās hipotēze, ka šie elementi ir nākuši no zviedru uzņēmuma, kas specializējas ūdens attīrīšanas sistēmu komponentos. Tā to skaidro pati grupa publiskā sarunā: „Kopā ar Matteo Milucio, kurš labi pārzina situāciju Rozolīnā, mēs nosūtījām e-pastu Zviedrijas uzņēmuma, kas ražo šos diskus, pārdošanas direktoram. Direktors arī ir latviešu izcelsmes, un mēs ceram, ka viņš varēs izrādīt īpašu ieinteresētību šajā jautājumā. Mēs lūdza viņam sniegt mums sarakstu ar latviešu klientiem, kuri izmanto šo tehnoloģiju”. Iespējams, ka uzņēmums — vai attīrīšanas iekārta, kas izvada atkritumus Adidžē — nav informēts par situāciju un turpina neapzināti izvadīt šo plastmasu jūrā. Kā norāda Archeoplastica: „Mēs uzskatām,” viņi raksta, „ka ir uzņēmums vai attīrīšanas iekārta, kas izvada atkritumus Adidžē, nezinot, kas notiek, un kas turpina zaudēt šos diskus jūrā, neapzinoties to.”

Ņemot vērā incidenta mērogu, iestādes sāka iejaukties. Karabinieru spēki no NOE (ekoloģiskā operatīvā vienība) Padujā, Venēcijā un Romā tika informēti par rezultātiem. Rozolinā Plastic Free organizācijas pārstāvis Rikardo Mančins piedalījās atkritumu savākšanā, kur viņam izdevās piepildīt veselu maisu ar plastmasas atkritumiem, tostarp gofrētām caurulēm un noslēpumainiem diskiem. “Atkritumi, kurus var nogādāt attīrīšanas iekārtās? Iespējams. Bet viens ir skaidrs: pludmale nav viņu vieta . Mēs aicinām kompetentās iestādes nekavējoties iejaukties, sākt izmeklēšanu un apturēt šo ekoloģisko katastrofu,” pasākuma laikā aicināja Mančins.