Eksperts izskaidroja, kā agrīna iepazīšanās ar internetu var ietekmēt bērnu emocionālo regulāciju.
Satura rādītājs
Aizvien biežāk var redzēt, ka sabiedrībā pazīstamas personas nevēlas izrādīt savus bērnus sociālajos tīklos . Mākslinieki, piemēram, Grisi Rendona un Maiks Bajja, stingri aizstāv sava dēla Kaja tēlu, neparādot viņa seju savos ierakstos. Līdzīgi arī Evaluna Montanera un Kamilo ir ļoti piesardzīgi, publiskojot savas meitas Indigo un Amaranto.
Šīs darbības izraisīja plašas diskusijas sociālajos tīklos , gan starp tiem, kas tās atbalsta, gan tiem, kas tās kritizē. Pasaulē, kas kļūst arvien digitālāka, atklātība vairs nav izņēmums, bet bieži vien ir kļuvusi par normu.
Patiesībā ir bērni, kurus sauc par “ietekmīgām personām”, kuri ne tikai ir pakļauti ietekmei, bet arī aktīvi piedalās internetā.
Un, neskatoties uz to, ka katram vecākam ir tiesības pieņemt lēmumus par savu bērnu audzināšanu, patiesībā pieaug bažas par nepilngadīgo garīgo veselību, privātumu un emocionālo attīstību, kuri pastāvīgi atrodas sociālo tīklu uzmanības centrā.
Lai izprastu šo jautājumu, EL TIEMPO runāja ar Olgu Luciju Jepesu, klīniskās psiholoģijas un bērnu attīstības speciālisti, kura izskaidroja risku ietekmi uz bērniem un pusaudžiem.
Pēc ekspertes teiktā, „ir vairāki pētījumi no dažādiem zinātniskiem avotiem, piemēram, Amerikas Pediatru akadēmijas oficiālajā žurnālā (Pediatrics), kas liecina, ka vairāk nekā 90 % bērnu vecumā līdz 2 gadiem ir interneta klātbūtne, par ko viņiem stāsta vecāki, ieskaitot fotogrāfijas un video”.
Analīze, kas publicēta žurnālā Journal of Children and Media, norāda, ka „bērni sāk aktīvi piedalīties satura veidošanā vecumā no 4 līdz 7 gadiem. Savukārt žurnāla Media and Communication dati liecina, ka 40 % bērnu ASV, Lielbritānijā un Kanādā vecumā no 6 līdz 11 gadiem jau ir publicējuši saturu tādās platformās kā YouTube vai TikTok”.
Tas ne tikai liecina par agrīnu iepazīšanos ar digitālajiem medijiem, bet arī par aktīvu līdzdalību tajos. Tomēr bērnu psiholoģijas speciālisti brīdina, ka, augot sabiedrības uzmanības centrā, pat nesaprotot un nepiekrītot tam, bērni var saskarties ar sekām, sākot no privātuma zaudēšanas līdz identitātes veidošanās, kas balstās uz ārēju apstiprinājumu.
Kāda ietekme uz bērna emocionālo veselību var būt pastāvīgai sociālo tīklu ietekmei?
Par to Jepess laikrakstam teica, ka „pirmā lieta, kas jāpatur prātā, ir tas, ka digitālo mediju ietekme parasti sākas bērnībā vai pusaudža vecumā, posmos, kad smadzenes vēl attīstās”, paskaidroja eksperts.
Jo īpaši var tikt ietekmētas tādas galvenās jomas kā priekšējā smadzeņu garoza, kas „piedalās impulsu kontrolē, emociju regulēšanā un izpildfunkcijās, bet vēl nav sasniegusi funkcionālo briedumu”.
Pusaudža vecumā galvenais faktors, kas jāņem vērā, ir pārmērīga stimulācija, jo bērni “nav pilnībā gatavi veselīgi apstrādāt sociālo spiedienu, publisko ietekmi vai tūlītēju atlīdzības dinamiku, kas raksturīga sociālajiem tīkliem, piemēram, “laikām”, skatījumiem vai komentāriem”.
Eksperts paskaidroja, ka „pastāvīga atgriezeniskā saite izraisa ilgstošu dopamīna izdalīšanos — neirotransmitera, kas saistīts ar baudu un motivāciju, kas vidējā termiņā var izraisīt atkarību no tūlītējas apmierinātības ne tikai digitālajā vidē, bet arī ikdienas dzīvē”.
Tas var izraisīt grūtības:
- Izturība pret frustrāciju
- Atalgojuma atlikšanu
- Emocionālo pašregulāciju, kas palielina tādu problēmu rašanos kā trauksme, aizkaitināmība vai impulsīva uzvedība.
Attiecībā uz tā sauktajiem „ietekmīgajiem bērniem”, kuri aktīvi piedalās digitālajā pasaulē, psihologs pastāstīja EL TIEMPO, ka „viņi bieži sāk nodarboties ar šāda veida darbībām agrīnā bērnībā vai periodos, kad viņu smadzeņu attīstība atrodas ļoti jutīgā stadijā, lai kļūtu pamanāmi, iegūtu sabiedrības atzinību un finansiālu atlīdzību”.
Atšķirība starp šādu ietekmi un tradicionālo ietekmi caur masu medijiem (televīzija vai kino) ir tāda, ka pēdējā gadījumā pastāv skaidras robežas starp to, kas ir bērns, un personāžu, ietekme ir noteiktā laikā, tai ir sākums un beigas, un auditorijas raksturs ir daudz pasīvāks, jo tā nesaistās tieši ar tiem, kas to redz.
Pretstatā tam, „ietekmīgam bērnam nav nekādu darba normu; viņš vai viņa reģistrējas neformālā vidē, piemēram, mājās, tādējādi izplūst robežas starp personīgo un publisko, atklājot viņa vai viņas emocijas un bieži vien arī neaizsargātības brīžus, kas padara viņu vai viņu vairāk pakļautu kritikai reālajā laikā”.
Šajā gadījumā pastāv iespēja, ka bērna pašvērtējums ir „nosacīts un pat izkropļots ar to, ka viņš no agra vecuma bieži tiek pakļauts tūlītējai apmierināšanai ar „laikiem” vai sekotājiem”, teica eksperts.
Viņš piebilda, ka mediju ietekme “noved pie tā, ka viņu pašvērtējums attīstās atkarībā no ārējā vērtējuma, kas ir tālu no viņu patiesā priekšstata par sevi, jo tas nav balstīts uz viņu pašu prasmēm, spējām un sasniegumiem”.
Kā panākt līdzsvaru? Šeit ir padomi vecākiem.
Lai gan eksperts izteica vairākus brīdinājumus, šo problēmu nevajadzētu demonizēt. Ir svarīgi saprast, ka vecāki var atrast līdzsvaru. Lai to panāktu, ir nepieciešams:
- Uzziniet, kā darbojas jūsu bērna smadzenes.
- Saprast, kādus riskus šādas prakses rada bērna psiholoģiskajai un emocionālajai attīstībai, un tādējādi veicināt līdzsvarotu attīstību, ierobežojot digitālo platformu ietekmi.
- Veicināt spēles svaigā gaisā, personīgu saziņu un respektēt bērnu personīgo telpu.
- Noteikt skaidrus ierobežojumus un konkrētus grafiku šāda veida aktivitātēm.
- Vienmēr sekojiet līdzi saturam, ko patērējat vai ražojat.
- Apzinieties, ka šāda ietekme var ietekmēt viņu pašcieņas un identitātes veidošanos.
- Noteikt emocionālos brīdinājuma signālus, kas norāda uz iespējamu afektāciju.
„Kad ir veselīgs atbalsts, bērnu uzklausa un pavada, nevis piespiež darīt noteiktas lietas; pastāv uzraudzība ar ierobežojumiem, nevis ņemot vērā pieaugušo pašu intereses; tiek garantēta viņa neaizskaramība, un neviens bērna dzīves aspekts netiek izstādīts uz skatuves,” skaidro Olga Lucija Jepesa.
