Pētnieki analizē datus par izrakteņu atliekām un magnētiskajiem signāliem, kas raksturīgi skābekļa līmenim un ģeomagnētiskajam laukam iežos, lai noteiktu šo korelāciju, kas varētu būt atslēga uz izpratni par dzīvībai svarīgiem apstākļiem citās planētās.Plēsīgs kaķu dzimtas pārstāvis, kas tika uzskatīts par izmirušu, pēc 40 gadiem atkal parādījās savā dabiskajā vidē.Zinātnieki izmantoja divus neatkarīgus datu kopumus, kas aptver pēdējos 540 miljonus gadu. Foto: IA/La República.
Satura rādītājs
Pētījums, ko veikuši zinātnieki no Godarda kosmosa lidojumu centra NASA , atklājis saikni starp diviem Zemes galvenajiem fenomeniem: magnētisko lauku un atmosfēras skābekli. Pētījums liecina, ka šie divi fenomi pēdējo 540 miljonu gadu laikā attīstījušies paralēli, kas ļauj pieņemt, ka tie var būt saistīti ar vienu, pagaidām nezināmu, ģeofizisku vai ģeoķīmisku procesu.
Analizētie dati liecina, ka gan ģeomagnētiskā lauka spēks, gan skābekļa koncentrācija ir ievērojami palielinājusies kopš kembrija perioda sākuma, sasniedzot maksimumu pirms 330–220 miljoniem gadu. Tomēr pētniekiem vēl jānoskaidro, kas ietekmē ko, vai abi ir atkarīgi no trešā faktora.
“Šis ir pirmais atklājums, kas mums ļāvis noteikt saikni starp ģeomagnētisko lauku un skābekļa līmeni,” Live Science stāstīja pētījuma galvenais autors Veidžja Kuangs.
Kā, saskaņā ar pētījumu, tika noteikta iespējamā saikne?
Zinātnieki izmantoja divus neatkarīgus datu kopumus, kas aptver pēdējos 540 miljonus gadu. Viens atspoguļoja skābekļa līmeni laika gaitā, izmantojot tādas vielas kā izkaltis ogleklis nogulumos, kas veidojies pēc meža ugunsgrēkiem. Otrs dokumentēja ģeomagnētiskā lauka spēku, izmantojot magnētiskās signatūras, kas saglabājušās senās iežos un nogulumos.
Salīdzinot abus ierakstus, pētnieki ievēroja ievērojamu korelāciju: kopš Kembrija perioda sākuma, vairāk nekā 500 miljonus gadu atpakaļ, magnētiskais lauks un skābekļa līmenis pieauga paralēli, ar ievērojamu pieaugumu starp 330 un 220 miljoniem gadu atpakaļ. Tas liecina par nepieciešamību pēc dziļākas saiknes starp Zemes iekšējiem procesiem un atmosfēras apstākļiem.
Pētījuma autori Veicja Kuanga un Ravi Koparapu saka, ka šīs saiknes izpratne ir atslēga, lai noteiktu minimālās prasības, kas ļautu dzīvot citās pasaulēs. Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai viens no šiem faktoriem tieši ietekmē otru vai abi reaģē uz trešo, kas pagaidām ir nenoteikts fenomens.
Magnētiskā lauka un skābekļa līmeņa saiknes nozīme uz Zemes
Ja Zemes magnētiskais lauks patiešām ietekmē skābekļa līmeni, tam būs izšķiroša nozīme dzīvei nepieciešamo apstākļu saglabāšanā. Darbojoties kā aizsargājošs vairogs pret kosmisko laiku, šis lauks neļauj saules daļiņām iznīcināt atmosfēru, palīdzot saglabāt galveno molekulu, tostarp skābekļa, stabilitāti.
Turklāt tas aizsargā fotosintēzes organismus — galvenos skābekļa ražotājus — no ekstremāla starojuma, piemēram, rentgenstarojuma un ultravioleta starojuma, kas var tos bojāt vai kavēt to attīstību.
No otras puses, ja atmosfēras skābeklis ietekmē magnētisko lauku, šis process būs cieši saistīts ar Zemes iekšējo dinamiku. Plātņu tektonika, pārstrādājot materiālus no zemes garozas mantijā, var mainīt šī starpslāņa ķīmisko un termisko sastāvu. Tas savukārt ietekmēs aktivitāti šķidrajā ārējā kodolā, kur rodas ģeomagnētiskais lauks.
