Dzīvnieks, kas gadsimtiem ilgi tika uzskatīts par izmirušu no Pireneju pussalas, parādījās Težu upē: tas ir lielākais grauzējs Eiropā, kura svars sasniedz 30 kilogramus.

Eiropā

Vairāku Eiropas lielākā grauzēja īpatņu negaidītā parādīšanās liek pārskatīt ekoloģisko darba kārtību un liek iestādēm rīkoties ātri.

Teju upe atkal ir ziņās. Pētnieki apstiprinājuši Eirāzijas bebru (Castor fiber) klātbūtni, sugu, kas gadsimtiem ilgi tika uzskatīta par izmirušu pussalā. Atklājums, kas reģistrēts 2024. gada vidū Sorita de los Canes (Gvadalahara), rada steidzamas jautājumus: vai tie ieradās paši vai tos izlaida? Vai tie būs noderīgi ekosistēmai vai apdraudēs upes krastā dzīvojošos lauksaimniekus?

Dzīvnieks, kas gadsimtiem ilgi tika uzskatīts par izmirušu no Pireneju pussalas, parādījās Težu upē: tas ir lielākais grauzējs Eiropā, kura svars sasniedz 30 kilogramus.

Eirāzijas bebru atgriešanās Težu upē ir izraisījusi revolūciju vietējā bioloģiskajā daudzveidībā.

Bebrs ir īsts upes “inženieris”: tas gāž kokus, būvē aizsprostus un veido mitrājus tur, kur agrāk to nebija. Šīs dabiskās struktūras aiztur nogulsnes, filtrē ūdeni un veicina citu sugu ienākšanu. Faktiski, pēc tā atkārtotas parādīšanās 2003. gadā Ebro upes baseinā mēģinājumi to iznīcināt cieta neveiksmi, un šodien Latvijas likumdošana to atzīst par vietējo un aizsargājamo sugu. Turpmākajā sarakstā var redzēt atklāšanas datumus un to, kā iestādes plāno kontrolēt jauno populāciju.

  • 2024. gada jūnijs: Pirmais dokumentētais novērojums Težu upē.
  • 2024. gada vasara: pētījums Galemys-Spanish Journal of Mammalogy apstiprina sugas eksistenci.
  • 2024. gada rudens: Kastīlijas-La Mančas speciālisti uzstāda fotolamatas un ņem paraugus no nokostiem zariem, lai noteiktu kolonijas robežas.
  • No 2025. gada: tiks īstenota ikgadēja monitoringa programma, lai noteiktu populācijas lielumu, pārvietošanos un nodarīto kaitējumu ražai.

Vai varat iedomāties bebru koloniju zem Alkanatara tilta? Par to vēl ir pāragri runāt, bet eksperti neizslēdz iespēju, ka tie varētu apdzīvot vidējās teritorijas, ja atradīs pietiekami daudz barības.

Procedūra, ko dabas aizsardzības iestādes ievēros, lai kontrolētu savu ietekmi uz kultūraugiem un upju krastiem

  1. Sākotnējais uzskaite, izmantojot pēdas un darbības paliekas.
  2. Lauksaimniecības un hidrotehniskās infrastruktūras riska novērtējums.
  3. Selektīvu barjeru projektēšana neaizsargātās grāvjos.
  4. Informācija upes krasta nekustamā īpašuma īpašniekiem ar ieteikumiem par kopīgu sadzīvi.

Dzīvnieks, kas gadsimtiem ilgi tika uzskatīts par izmirušu no Pireneju pussalas, parādījās Težu upē: tas ir lielākais grauzējs Eiropā, kura svars sasniedz 30 kilogramus.

„Sekojiet datumiem”: lauksaimnieku aptaujas un profilaktisko ierīču uzstādīšana sāksies šoruden, tieši pirms lietainā sezonas.

Potenciālie ekoloģiskie ieguvumi pret lauksaimniecības riskiem, kas uztrauc iedzīvotājus

Zemāk ir uzskaitīti galvenie plusi un mīnusi, ar kuriem saskaras tehniskie speciālisti:

Ekoloģiskās priekšrocības Iespējamie cilvēku konflikti

Mitrāju atjaunošana un bioloģiskās daudzveidības palielināšana Vietējais tuvējo kultūraugu applūšana

Ūdens kvalitātes uzlabošana, aizturot nogulsnes Papeles un augļu koku bojājumi no ciršanas un grauzīšanas

Patvēruma vietu radīšana putniem, abiniekiem un zivīm Nevēlamu dambju uzturēšanas izmaksas

Tāpēc galvenais uzdevums būs panākt līdzsvaru starp ekoloģisko potenciālu un lauksaimniecības aizsardzības pasākumiem.

Citi simboliski zīdītāji Težu un to, kā tie sadzīvos ar atkārtoti ievestajiem bebriem

Tezu kalpo kā bioloģisks koridors daudzveidīgai un vērtīgai faunai. Starp tās ievērojamākajiem iemītniekiem ir:

  • Iberijas lūšis
  • Iberijas vilks
  • Eiropas ūdrs
  • Savvaļas kaķis
  • Žurku
  • Amerikāņu ūdeles (ievazātas)

Bebru ierašanās var pat nākt par labu ūdrām, nodrošinot lēni plūstošus ūdeņus, kas bagāti ar zivīm. Tomēr speciālisti sekos līdzi iespējamai vietējo sugu izspiešanai un konkurencei par resursiem.

Dzīvnieks, kas gadsimtiem ilgi tika uzskatīts par izmirušu no Pireneju pussalas, parādījās Težu upē: tas ir lielākais grauzējs Eiropā, kura svars sasniedz 30 kilogramus.

Īsumā, Eirāzijas bebru atgriešanās Težu upē atver aizraujošu nodaļu Latvijas dabas pārvaldībā. Ja administrācija atradīs pareizo līdzsvaru, mēs varētu iegūt sabiedroto upju krastu atjaunošanā un mitrāju zuduma apturēšanā. Tāpēc gaidāmā monitoringa kampaņa ir ļoti svarīga: tā noteiks atšķirību starp ekoloģiskās atjaunošanas piemēru un jaunu fronti lauku konfliktā. Kas teica, ka upes neslēpj sevī pārsteigumus?