Saikne ar Romas impēriju tika nodrošināta tieši pa ceļu. Aranzadi zinātniskā biedrība atklāja 2000 gadus vecu zelta gredzenu romiešu apmetnē Donazaharre (Sen-Žan-le-Vjē) Francijas Basku zemē. Šis zelta gredzens ir gandrīz identisks citam gredzenam, kas atrasts Burgatā 2018. gadā, un datēts ar to pašu periodu.
Satura rādītājs
Atrasts 2000 gadus vecs romiešu gredzens: Pireneju dārgums atklāj savu pagātni
Aranzadi paskaidroja, ka, sekojot romiešu ceļa pēdām, kas šķērsoja rietumu Pirenejus, viņam vienmēr bijusi skaidra priekšstata par šīs vietas arheoloģisko potenciālu. Šajā apvidū, netālu no slavenā ceļa, atrasti vairāki romiešu pieminekļi.
Archi termālie avoti, Zandueta un Mugarriluze kolonnas, romiešu apmetne Zaldū vai fibulas un monētas Valkarlos aizā — tie ir tikai daži piemēri no pēdējiem atradumiem šajās ielejās. Šos pieminekļus papildina tie, kas jau pirms daudziem gadiem atklāti citiem pētniekiem, piemēram, Ateabalsa un Otegi nekropoles, Ibaneta altāris un romiešu apmetne Donazaharre Sen-Žan-le-Vjē.
Ņemot vērā šī kalnu apvidus bagāto mantojumu un potenciālu, Aranzadi ir paplašinājis savu komandu, mērķus un pētījumus, izveidojot pašvaldību tīklu, kas aptver abas Pireneju puses, proti, Auric-Bourge, Donazaharre (Saint-Jean-le-Vieux) un Valcarlos, tādējādi uzsākot pārrobežu projektu Pirenejos, pateicoties Eiropas reģiona finansējumam, kurā ietilpst Navarra, Euskadi un Jaunā Akvitānija.
Pēdējos mēnešos projekta “Pireneji” ietvaros tika veikti pētījumi un pasākumi, lai attīstītu un popularizētu Via Romana un tās mantojumu. Šiem izglītojošajiem pasākumiem pievienojās izrakumi romiešu apmetnē Donazaharre, kas atklāta 1960. gados un ko pašreizējā arheologu grupa atkārtoti pētīja un izpētīja, izmantojot modernas metodes un instrumentus, piemēram, ģeofiziku.
Šie izrakumi jau pēc dažām nedēļām pēc darbu sākšanas deva rezultātus. Arheoloģiskie darbi sākās 2024. gada vasarā, un pētnieku grupa no abām Pireneju pusēm atklāja 2000 gadus vecu romiešu zelta gredzenu. Gredzens ir praktiski identisks tam, kas 2018. gadā tika atrasts Zaldu (Burget) ar Aranzadi zinātniskās sabiedrības palīdzību.
Daudzas līdzības
Fanni Larre, arheoloģe, kas specializējas (metāla) darba rīkos, pirmdien paskaidroja, ka “gredzens no Donazaharres ir ļoti līdzīgs gredzenam no Zaldūas”. “Abi gredzeni ir zelta un to centrā ir zils akmens ar iegravētu motīvu. Zaldū gadījumā gravējums attēlo laimes dieviete, pārpilnības dieviete. Taču Donasaharres gadījumā gravējums attēlo romiešu karavīru, kurš stāv, atbalstoties uz savu šķēpu, romiešu pozā, skatās uz zobenu otrā rokā un ar vairogu, kas atbalstīts uz zemes. Šis motīvs ir sastopams arī uz trim gredzeniem, kas atrasti Primorska Šaranta un Burgundijā. Taču Donazaharres gredzens ir pirmais, kas atrasts Francijas Basku zemē,” viņš uzsvēra.
Savukārt antīko zinātņu doktore Oihane Mendisabala norādīja, ka šāda veida gredzeni bija ļoti izplatīti Romas impērijas laikā un daži no tiem ir atrasti visā Eiropā, bet atrast tos tik labā stāvoklī nav viegli.
Kā paskaidroja Aranzadi, “šo priekšmetu, kas izgatavoti no augstas kvalitātes zelta, klātbūtne liecina par šo tautu integrāciju Romas pasaulē”. “Šie priekšmeti nonāca mūsu teritorijā no impērijas juvelierizstrādājumu centriem. Tie liecina par to, cik cieši tie bija saistīti ar tirdzniecību ar pārējo impēriju,” viņi piebilda.
Kalsada ITER XXXIV: Romas impērijas pamats
Saikne ar Romas impēriju tika nodrošināta tieši pa ceļu ITER XXXIV. Aranzadi paskaidroja, ka ceļš bija ass vai mugurkauls, kas savienoja šo Pireneju kalnu apgabalu ar pārējo impēriju un pa kuru cirkulēja idejas, priekšmeti, preces un kultūra.
Navarras valdības viceprezidente un padomniece atmiņas un sadzīves, ārējo sakaru un basku valodas jautājumos Ana Allo atzinīgi novērtēja šo projektu un pateicās visām organizācijām un iestādēm, kas to veicina vai sadarbojas tā īstenošanā. Turklāt viņa pauda Eiropas izpildvaras skaidru un nemainīgu apņemšanos veicināt pārrobežu sadarbību Eiropā. “Institucionālā līmenī 2015. gada tiesību akts ir nozīmīgs pagrieziena punkts, jo 2017. gadā Foral kopiena kļuva par daļu no Eiroreģiona, struktūras, ko pašlaik vada Navarra. “Tiesa, ka mēs jau esam strādājuši pie citām iniciatīvām, piemēram, CTP vai nolīguma ar Pireneju Atlantijas departamentu ietvaros, bet tāpat ir taisnība, ka šī darba kultūra pāri robežām, šis auzolan, kas pārvērš robežu par iespēju, nevis šķērsli, ir iesakņojusies cilvēkos, kuri vienmēr ir dzīvojuši abās Pireneju pusēs,” viņš teica.
Ana Ollo paziņoja, ka “pārrobežu sadarbība pārsniedz lielu vai mazu iestāžu robežas, tās mērķis ir veidot saiknes starp cilvēkiem, starp sociālekonomiskajām struktūrām, veidot pārrobežu pilsonību, justies un rīkoties kā tāda, un tādēļ Eiroreģions ir izdarījis pareizo izvēli, izsludinot projektu konkursu “Euroregionālā pilsonība”, kurā šis projekts, jo īpaši, kļuva par uzvarētāju, jo tam ir arī daudzvalodu komponente, kas parāda, ka valodas, tostarp basku valoda, ir noderīgas kopīgam darbam pāri robežām”.
Aurits-Burgate mērs Unai Irigarai uzsvēra, ka šī Navarras pašvaldība un Donazaharre “ir ļoti tuvas, sociālā ziņā tās ir ļoti līdzīgas pilsētas, kuru pamatā ir lopkopība”. “Abām pusēm ir kopīgas problēmas, kas saistītas ar depopulāciju, nepieciešamību jauniešiem palikt valstī, mums ir kopīga valoda un kultūra, bet daudzos gadījumos šī uzspiestā robeža mūs dziļi sadala. Es domāju, ka šādi projekti palīdz veidot attiecības starp abām valstīm vai abām pusēm. Ar šo projektu ir iesēta sēkla, un mēs vēlamies sākt darbu pie attiecību veidošanas,“ viņš teica.
Donasaharres mērs Pjērs Aišerabids paskaidroja, ka ”šādi projekti ir nepieciešami tādiem pilsētiņām kā Donasaharre, jo tie palīdz labāk izprast pilsētas vēsturi un iesaistīt cilvēkus kaut kam lielākam un pārrobežu”.
Starp projekta ietvaros organizētajiem pasākumiem būs vasaras kurss Auric-Burgate ar nosaukumu “Rietumu Pireneji senatnē”. Pasākums notiks 24. jūlijā, reģistrācija ir atvērta vietnē uik.eus.
