Jauns pētījums atklāj biezā māla slāņu izcelsmes noslēpumu uz Marsa. Teksasas Universitātes Ostinā zinātnieki un viņu kolēģi ir noskaidrojuši, ka šie veidojumi izveidojās pie stāvošiem ūdenskrātuves pirms miljardiem gadu. Šādi apstākļi varēja būt ideāli dzīves rašanos.
Satura rādītājs
Māls — liecinieks Marsa mitrajai pagātnei
Mars kādreiz bija planēta ar upēm un ezeriem, bet kā tieši ūdens mijiedarbojās ar tās virsmu? 150 māla nogulumu analīze, kas atklāta ar NASA orbītas aparātu Mars Reconnaissance Orbiter, parādīja, ka
- māls biežāk sastopams zemās augstumos, netālu no seniem ezera nogulumiem.
- Tie atrodas tālu no ielejām, kur ūdens plūda ātri un iznīcināja iežus.
Tas liecina par stabiliem apstākļiem, kur ķīmiskā erozija dominēja pār fizisko.
“Ja ir stabils reljefs, netiek iznīcināta potenciāli dzīvei piemērota vide,” skaidro pētījuma galvenā autore Riana Mūra, kas pašlaik strādā NASA.
Kāpēc uz Marsa ir tik maz karbonātu?
Uz Zemes karbonātu ieži (piemēram, kaļķakmens) veidojas no vulkāniskajiem iežiem, uz kuriem iedarbojas ūdens un CO₂. Bet uz Marsa to gandrīz nav. Zinātnieki pieņem, ka iemesls ir tektoniskās aktivitātes trūkums:
- bez plātņu kustības jaunie ieži nepaliek atklātā veidā, un CO₂ uzkrājas atmosfērā.
- Ūdens, tā vietā, lai piedalītos karbonātu veidošanā, reaģēja ar māliem.
Tas varēja izraisīt siltumnīcefektu, padarot klimatu siltāku un mitrāku.
“Iespējams, tas ir viens no daudziem faktoriem, kas izskaidro dīvaino karbonātu trūkumu uz Marsa,” norāda Mūrs.
Zemes analoģijas un perspektīvas dzīves meklējumos
Pētījuma līdzautors Tims Goudz velta paralēles ar Zemi, kur mūsu planētā visbagātākie māla nogulumi veidojas mitrās zonās ar minimālu eroziju. Šķiet, ka uz Marsa bija tas pats.
