Jauns pētījums liecina, ka amonjaks, kas izdalās no pingvīnu ekskrementiem Antarktikā, ievērojami veicina aerosolu veidošanos atmosfērā, sekmējot ūdens tvaiku kondensāciju un mākoņu veidošanos.
Satura rādītājs
- Pingvīni izdala amonjaku → veidojas mākoņi.
- Mākoņi atstarojas sauli → atdzesē reģionu.
- Mazāk pingvīnu = mazāk mākoņu = lielāka sasilšana.
- Guanos turpina izdalīties pat pēc migrācijas.
- DMA un citi gāzes pastiprina šo procesu.
- Būtisks potenciāls polārajam klimatam un ilgtspējīgai attīstībai.
Pingvīnu ekskrementi veicina mākoņu veidošanos, kas var palēnināt sasilšanu Antarktīdā
Kad runa ir par Antarktīdu, parasti prātā nāk balta tuksneša ainava, kas klāta ar ledājiem un pingvīnu kolonijām, kas cīnās pret aukstumu.
Taču zem šīs sasalušās pastkartes slēpjas daudz sarežģītāki ekoloģiskie un atmosfēras procesi. Viens no tiem ir pingvīnu guano, kam, kā izrādījies, ir negaidīta ietekme uz klimatu.
Pingvīni kā klimata modulatori
Klimata pārmaiņas izraisa siltāku klimatu Antarktīdā ātrāk nekā lielākajā daļā citu planētas reģionu. Jūras ledus atkāpšanās dēļ mainās klimatiskie apstākļi, un tādas sugas kā Adēles pingvīni saskaras ar nopietniem draudiem.
Tomēr jauni pētījumi liecina, ka šie dzīvnieki ir ne tikai klimata pārmaiņu upuri, bet arī to izraisītāji.
Helsinku Universitātes zinātnieku veiktais pētījums liecina, ka ammonjaks, kas izdalās no pingvīnu koloniju guano, izraisa virkni atmosfēras reakciju, kas veicina mākoņu veidošanos.
Šie mākoņi palīdz atstarot saules starojumu, samazinot virsmas temperatūru un palēninot ledus kušanu.
Pārsteidzošas un ilgstošas amonjaka emisijas
2023. gada vasarā dienvidu puslodē pētnieki mērīja amonjaka koncentrāciju pie Marambio bāzes.
Aptuveni 60 000 Adeli pingvīnu kolonija kļuva par milzīgu emisiju avotu, kuru līmenis sasniedza 13,5 daļas uz miljardu , kas ir vairāk nekā 1000 reizes pārsniedz atmosfēras fona vērtību .
Jo īpaši, pat pēc pingvīnu migrācijas ar guano bagātināta augsne (ornitogēnā augsne) turpināja izdalīt amonjaku vairākas nedēļas, kas liecina par šī fenomena stabilitāti.
Kā guano veido mākoņus
Amonjaks veicina atmosfēras aerosolu veidošanos — daļiņu, kas nepieciešamas mākoņu kondensācijas kodolu (MKK) veidošanai.
Dienās, kad vējš pūta no koloniju puses, tika novērots daļiņu skaita un izmēra pieaugums, kas sasniedza slieksni, kas nepieciešama ūdens tvaiku kondensācijai un redzamu mākoņu veidošanās, kā tas notika 2023. gada 1. februārī, kad no amonjaka un sērskābes bagātām gaisa masām veidojās bieza migla.
Pilienu ķīmiskā analīze atklāja ammonija sulfāta klātbūtni, kas ir tiešs pierādījums pingvīnu izraisītajiem procesiem.
Citi gāzes, kas pastiprina šo parādību
Papildus amonjakam nelielās koncentrācijās tika atklāts dimetilamīns (DMA). Neskatoties uz zemo saturu, DMA eksponenciāli palielina aerosola veidošanās ātrumu, stabilizējot procesa sākotnējās stadijas.
Tika atklātas arī joda oksīnskābes (HIO₂, HIO₃), kas, lai gan bija nozīmīgākas citās stacijās, tomēr spēlēja sekundāru lomu.
Reģionālā ietekme un klimata atgriezeniskā saikne
Šo emisiju galīgais rezultāts ir spilgtāku un stabilāku mākoņu veidošanās, kas var izmainīt enerģētisko līdzsvaru atmosfērā.
Reģionā ar nelielu atmosfēras daļiņu fonu, piemēram, Antarktīdā, pat neliels CCN pieaugums var radīt redzamas sekas.
Tomēr, ja pingvīnu populācija samazināsies jūras ledus samazināšanās vai pārtikas trūkuma dēļ, arī guano izraisīto mākoņu veidošanās samazināsies.
Tas var izraisīt apburto loku: mazāk pingvīnu → mazāk amonjaka → mazāk mākoņu → lielāka sasilšana → vēl mazāk pingvīnu.
Pingvīnu klusā loma klimata regulēšanā
Šis atklājums ir pārliecinošs atgādinājums par to, ka dabas sistēmas ir savstarpēji saistītas veidos, kurus mēs tikai sākam saprast.
Attālos reģionos, piemēram, Antarktīdā, kur cilvēka darbības radītās emisijas atmosfērā ir minimālas, bioloģiskie procesi, kas līdzīgi pingvīnu radītajiem, spēlē izšķirošu lomu klimata līdzsvara uzturēšanā.
Šo dabas mehānismu izpratne un reproducēšana paver daudzsološas iespējas jaunu ekoloģiskās ģeoinženierijas stratēģiju izstrādei.
Ja būtu iespējams sintetizēt vai izmantot bioloģiskā amonjaka potenciālu, lai veicinātu mākoņu veidošanos kritiskos reģionos, mums būtu papildu instruments globālās sasilšanas ierobežošanai.
Turklāt šie rezultāti apstiprina nepieciešamību saglabāt bioloģisko daudzveidību kā neatņemamu daļu no risinājumiem cīņā pret klimata pārmaiņām. Tādu svarīgu sugu kā pingvīni aizsardzība ir ne tikai ētisks jautājums, bet arī stratēģisks pasākums cīņā pret klimata pārmaiņām .
Savukārt šis pētījums atgādina mums, ka pat bioloģiskie atkritumi, piemēram, guano, var pildīt pozitīvas ekoloģiskas funkcijas, atšķirībā no cilvēka darbības radītajiem atkritumiem, kas stipri piesārņo vidi, piemēram, azbesta saturošie atkritumi, kurus toksiskuma dēļ ir jāutilizē ar piesardzību.
Īsumā, dabai jau ir gatavi risinājumi. Vienkārši uzmanīgi novērojiet to un rīkojieties, lai to saglabātu.
