Pētnieki no Algojas Universitātes (Ontārio, Kanāda) ir izdarījuši negaidītu atklājumu: cilvēka smadzenes izstaro vājus gaismas uzliesmojumus. Eksperimentos tika noskaidrots, ka metabolisma procesā smadzenes rada ļoti vāju fotonu starojumu, kas pazīstams kā UPE (ultra-weak photon emissions).
Šie uzliesmojumi rodas, kad elektroni zaudē enerģiju un pāriet zemākā enerģijas stāvoklī, atbrīvojot fotonus. Svarīgi uzsvērt, ka UPE nav tas pats, kas bio-luminescences gaismas vai fosforescences: tā ir elektromagnētiskā starojuma forma, kas saistīta ar siltuma un bioķīmisko kustību šūnu iekšienē.
Lielāko aktivitāti zinātnieki reģistrēja kreisajā pakauša un labajā smadzeņu puslodē — apgabalos, kas saistīti ar redzes informācijas apstrādi un neverbālo komunikāciju. Pētnieki pieņem, ka šīs zonas var būt īpaši jutīgas pret izmaiņām smadzeņu aktivitātē.
Atklājums var būt nozīmīgs diagnostikas perspektīvām: tā kā UPE līmenis ir atkarīgs no neironu stāvokļa, nākotnē šī tehnoloģija var kļūt par neinvazīvu metodi neiroloģisku slimību, tostarp audzēju un galvas smadzeņu traumu sekas, noteikšanai, neizmantojot magnētiskās rezonanses vai pozitronu emisijas tomogrāfijas skenēšanu.
Tātad, nākamreiz, kad jums būs “atklāsme”, ziniet — jūsu smadzenes šajā brīdī burtiski spīd.
