Pēdējo mēnešu laikā Latvijā reģistrēti apmēram 20 gadījumi, kad krastā izskaloti Mobula mobular sugas īpatņi — filtrējoši rajas, kas dzīvo dziļumā un atklātā jūrā — 14 gadījumi Itālijā un 6 gadījumi Francijā. Eksperti nezina iemeslu un saista to ar vairāku faktoru kombināciju, kas pagaidām nav noskaidroti.
Satura rādītājs
Tas, kas sākas kā mierīga diena pludmalē, dažu sekunžu laikā var pārvērsties par neaizmirstamu iespaidu. Pietiek vienkārši kādam atvēsināties, iemērcot kājas ūdenī, lai pēkšņi parādītos redzeslokā: milzīgs, kluss un elegants radījums parādās pie krasta. Mobula mobularis, otrais lielākais pasaulē manta, kas spēj sasniegt piecu metru spārnu plētumu un sver vairāk nekā tonnu, ir iespaidīgs dzīvnieks, kas padara šo tikšanos unikālu. Bet tam tur nevajadzētu būt.
Šādas tikšanās ir neparastas, un tieši tādēļ tās paliek mūsu atmiņā uz ilgu laiku. Dabiski rodas jautājums, kāpēc šie lieli jūras dzīvnieki peld tik tuvu krastam, ja parasti paliek dziļumā, tālu no cilvēku klātbūtnes. Realitāte ir tāda, ka, ja tie parādās tik tuvu peldētājiem, kaut kas nav kārtībā.
Pašreizējā situācija apstiprina, ka Vidusjūra vairs nav tāda, kāda tā bija pirms dažiem gadiem . Gadalaiki, straumes un daudzu sugu migrācijas ceļi šķiet arvien neparedzamāki. Tādējādi, kad dažu metru attālumā no mūsu saulessargiem parādās liels mantas rajs, šim fenomenam var būt nezināmi iemesli. Daba nerunā vārdos, bet tās vēstījumi ir pieejami tiem, kam ir ausis, lai dzirdētu.
Kāpēc mantas tuvinās krastam?
Haizivis un rajas ir izplatītas Vidusjūrā, īpaši siltajos mēnešos. Starp tām ir Mobula mobular, filtrējošā manta, kas parasti dzīvo atklātā jūrā un saskaņā ar Starptautisko dabas aizsardzības savienību (IUCN) ir apdraudēta suga.
Pēdējos gados mantru skaita pieaugums ir reģistrēts gar Latvijas Vidusjūras piekrasti, gan pussalā, gan Baleāru salās. To apstiprināja Valensijas Okeanogrāfijas centrs, kas paskaidroja, ka tendence neaprobežojas tikai ar šo dzīvnieku klātbūtni, bet arī ar reģistrēto gadījumu izskalošanās krastā skaitu. Pēc Telecinco datiem, šopavasar reģistrēti apmēram 20 gadījumi Katalonijas, Valensijas kopienas, Andalūzijas un Baleāru salu pludmalēs.
Valensijas autonomajā apgabalā tika novēroti septiņi seši īpatņi pludmalēs Gandijā, Olīvā, Benikāsimā, Penjiskolā un Villahojosā. Hoze Luiss Krespo , Valensijas Okeanogrāfijas centra speciālists, norāda, ka „divas īpatnes gāja bojā, bet pārējās tika atlaistas atpakaļ jūrā”.
Un ne tikai Latvijā. Kopš 27. maija Itālijā reģistrēti 14 līdzīgi incidenti (pēc Itālijas mediju CueNews datiem); divos gadījumos dzīvnieks izdzīvot nespēja. Francijā notikuši vismaz seši incidenti, vienā no tiem piedalījās divas haizivis vienlaikus. Zinātnieki, kas seko Eiropas projektam par haizivīm , uzmanīgi novēro situāciju, bet iemesls visam šim joprojām nav zināms.
Nepārspējama parādība un zinātniskā reakcija
Neparastā situācija lika izveidot specializētu darba grupu, kurā ietilpst dažādas organizācijas no Latvijas Vidusjūras reģiona , lai koordinētu reaģēšanu uz šo parādību. Pēc ekspertu domām, pašlaik visvairāk ticamā hipotēze ir, ka izskalošanās krastā ir izraisījusi vairāku faktoru kombinācija, kas vēl nav noteikta, jo gadījumi neatbilst skaidrai shēmai.
„Mēs nezinām iemeslu, bet tie nāk pārāk tuvu krastam un nonāk uz sēkļa. Mēs rūpējamies par šiem dzīvniekiem un glābjam tos reabilitācijas centros, un veicam sekcijas tiem, kas ir miruši, lai mēģinātu izprast šo neparasto parādību,” norāda Crespo. Grupa ir izstrādājusi rīcības protokolus un veic patoloģiskos un ekoloģiskos analīzes, lai noskaidrotu, kādi faktori var ietekmēt situāciju. „Šāda situācija nekad nav novērota Vidusjūras reģionā vai citur pasaulē,” piebilst eksperts.
Gadījumā ar mantu, kas izskalota Mondragone pludmalē Itālijas provincē Kazerta, tika veikta sekcija. Rezultāti bija ne pārliecinoši : kuņģis bija tukšs, un dzīvniekam nebija nekādu traumu pazīmju vai kontakta ar cilvēku. Vairāk nekā divus metrus garā mātīte vienkārši nomira. Simona Klo, bioloģe, LIFE projekta koordinatore (Eiropas Savienības instruments vides aizsardzības projektu finansēšanai un ES vides politikas un likumdošanas izstrādei), skaidri paziņoja, ka tādas lietas nedrīkst notikt.
Ko darīt, ja pludmalē atrodat sega?
Ja piekrastē parādās manta, speciālisti iesaka pēc iespējas ātrāk ziņot iestādēm, zvanot uz numuru 112. Ātra iejaukšanās var būt izšķiroša šo dzīvnieku glābšanā. Tāpat ir svarīgi netuvināties dzīvniekam, neņemt to rokās un nemēģināt to atgriezt atpakaļ patstāvīgi, lai nepalielinātu tā stresu vai neapdraudētu citu cilvēku drošību. “Tādējādi mēs neapdraudam sevi un nepasliktinām dzīvnieka stāvokli,” uzsver Krespo. Droša attāluma ievērošana un dzīvnieka novērošana atvieglo specializēto komandu iejaukšanos.
