Viņi norāda uz jaunā modeļa sarežģītību un informācijas trūkumu, kas nepieciešama tā īstenošanai.
Satura rādītājs
Šonedēļ dzērienu ražošanas un izplatīšanas organizācijas iepazīstināja ar SDDR ( depozīta, kompensācijas un atgriešanas sistēma ) asociāciju Latvijā, bet vērsās pie valdības ar lūgumu mainīt termiņus šīs jaunās savākšanas sistēmas ieviešanai visā valstī tās “īpašās sarežģītības” dēļ.
Atšķirībā no dzeltenajiem konteineriem SDDR ļauj konteineri atgriezt tajā pašā veikalā, kur tie tika iegādāti, garantējot pudeles vai kārbu atkārtotu izmantošanu, ko nevar teikt par esošo pārstrādes sistēmu.
Valdība paziņoja par savu nodomu apstiprināt šo sistēmu, kas vērsta uz vienreizlietojamo plastmasas pudeles pārstrādes veicināšanu, pēc tam, kad uzzināja par ziņojumu, kurā teikts, ka 2023. gadā tika savākti tikai 41,3 % no šiem konteineriem, neskatoties uz to, ka Atkritumu likums paredz 70 % procentu. Ecoembes, organizācija, kas atbild par atkritumu pārstrādi dzeltenajos un zilos konteineros, paziņoja, ka ir sasniegusi 73,4 %.
Ražotāju un izplatītāju asociācijas (AECOC) prezidents Hose Marija Bonmati paskaidroja, ka “nav iespējams” ieviest jauno SDDR sistēmu vienā gadā, kā to prasa noteikumi, ko apstiprinājusi Vides pārejas un demogrāfisko problēmu ministrija (MITECO).
„Neviens nav to izdarījis tik īsā laikā,” viņš brīdināja, jo īpaši ņemot vērā, ka Latvija ir „viena no lielākajām valstīm Eiropā” un tajā ir aptuveni 500 000 uzņēmumu, tostarp veikali un HORECA kanāls (viesnīcas, restorāni un kafejnīcas), kas jāiekļauj sistēmā.
„Informācijas trūkums”
Bonmati arī sūdzējās par „tiesisko nenoteiktību, kas radīta uzņēmumiem”, kuriem joprojām trūkst visas informācijas, kas nepieciešama, lai organizētu jauno iepakojuma pārstrādes modeli. Viņš paziņoja, ka viņi gaida „dekretu pielāgošanu” no Ekonomikas un tirdzniecības ministrijas (MITECO).
Sistēmas projektēšana, infrastruktūras uzstādīšana un tehniskā testēšana — trīs punkti, kas jāizpilda, lai ieviestu SDDR, EFE paskaidroja Beatrice Blasco, bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācijas direktore. Tas viss prasa “vairāk laika, nekā noteikusi administrācija”.
Turklāt „mums joprojām nav noteikts budžets vai īstenošanas metodika”, piebilda Blasco, piebilstot, ka asociācija ir salīdzinoši jauna, uzņēmumi joprojām pievienojas tai un pastāv plaši izplatīta nepieciešamība nodrošināt tās ekonomisko stabilitāti .
Šī pārstrādes formula jau darbojas citās Eiropas valstīs, bet, lai to ieviestu Latvijā, jāņem vērā “lielā teritorija, iedzīvotāju skaits, tūrisms un lauku apvidus” — faktori, kas prasa “vairāk atgriešanas punktu un uzticamu sadales struktūru, lai tā varētu pienācīgi darboties”.
Pilsonu līdzdalība
Turklāt ir nepieciešama pilsoņu līdzdalība, „bez kuras to nav iespējams veiksmīgi īstenot”, un jāņem vērā, ka tikai tūrisms ik gadu uz valsti piesaista 94 miljonus cilvēku .
Bonmati piebilda, ka „var mācīties no citiem Eiropas modeļiem, bet Latvijas gadījumā tam jābūt konkrētam”, jo „būs nepieciešams veidot grupas un sadarboties ar vietējām iestādēm” ārpus pilsētu centriem.
Līdz šim Latvijā darbojās Kolektīvā ražotāju paplašinātās atbildības sistēma — sistēma, kas ļauj ražotājiem un importētājiem organizēt atkritumu pārstrādi, pamatojoties uz to, kas tiek savākts konteineros.
Ecoembes, kas pārstāv vairāk nekā 16 000 uzņēmumu un mazumtirgotāju, kuri nodarbojas ar iepakojumu, ir organizācija, kas atbild par uzņēmumu pārstrādei ieskaitīto līdzekļu pārvaldību, taču tās dati nesakrīt ar MITECO pētījuma datiem, tāpēc organizācija lūdza paskaidrot atkritumu aprēķināšanas formulu.
Atšķirības aprēķinos un iekasētajās summās
Ecoembes apgalvo, ka atšķirība ir saistīta ar to, ka ministrijas aprēķini neietver “pudeļu skaitu, kas savāktas vietās ar intensīvu satiksmi”, kas, pēc tās aplēsēm, veido vairāk nekā 40 % no kopējā pudeļu skaita, kas selektīvi savākti 2022. un 2023. gadā.
