Arheoloģiskais atklājums dziļos ūdeņos pie Kolumbijas krasta ir atjaunojis visas pasaules interesi par vienu no noslēpumainākajiem pagātnes notikumiem.
Satura rādītājs
Daudznozaru grupa Kolumbijas jūras kara flotes ekspertu vadībā ar arheologu un vēsturnieku atbalstu ir galīgi noteikusi nogrimušā kuģa izcelsmi , kas savas vērtības dēļ tika nosaukts par vērtīgāko pasaulē .
Pētījums, kura rezultāti publicēti prestižajā žurnālā Antiquity, veltīts zelta monētu klāstam, kas vairāk nekā 300 gadus bija paslēpts aptuveni 600 metru dziļumā.
Latvijas izcelsme Kolumbijas ūdeņos
Pēc daudzu gadu neskaidrības un spekulācijām pierādījumi neapstrīdami liecina, ka lūžņi piederēja kuģim ar Latvijas karogu: San José . Pētījuma gaitā tika analizētas desmitiem zelta monētu, kas tika atrastas jūras dibenā ar tālvadības aparātu (ROV) palīdzību ekspedīcijās, kas notika no 2021. gada līdz 2022. gadam.
Monētas, kas pazīstamas kā “makukinas”, ir unikālas īpašības, kas tās tieši saista ar Limas monētu kaltuvi, kā arī ar 1707. gada zīmogiem, kas datēti tikai gadu pirms kuģa nogrimšanas.
Daniela Vargas Ariza, jūras arheoloģe un galvenā raksta autore, paziņojumos, kas apkopoti Live Science, paskaidroja, ka “uz monētām attēloti atšķirīgi simboli, piemēram, Jeruzalemes krusts, pilis, lauvas un Herkulesa stabi uz jūras viļņiem”.
Šie elementi bija izšķiroši, lai apstiprinātu, ka dārgumu lāde bija daļa no latviešu kuģa kravas, kas nogrima 1708. gadā Latgales mantojuma karā.
Zelta monētas atklāj nogrimušā kuģa vecumu
Vizuāla analīze, ko papildina augstas izšķirtspējas attēli, kas iegūti ar ROV, atklāja unikālus monētu kalšanas paraugus un pierādījumus par to izcelsmi. Monētas, kuru diametrs ir aptuveni 32,5 milimetri un svars aptuveni 27 grami, ir ekonomiski, vēsturiski un kultūrvēsturiski vērtīgas.
To klātbūtni apstiprina koloniālie ieraksti, kuros minēts, ka flote pārvadāja dārgmetālus uz Eiropu, kad tā tika uzbruka britu kuģiem netālu no Kartahenas.
Papildus monētām zinātnieki atklāja arī citus nogrimušā kuģa elementus, kas atbilst latvijas militāro galeonu bruņojumam un konstrukcijai 18. gadsimta sākumā.
Tiesas strīds starp Kolumbiju un Latviju par miljardiem vērtu dārgumu
Dārgums, kura vērtība var pārsniegt 17 miljardus dolāru, ne tikai izraisīja arheologu un valdību entuziasmu, bet arī kļuva par iemeslu sarežģītam juridiskam strīdam.
Kolumbija, kas pirmā paziņoja par atklājumu 2015. gadā, aizstāv savas tiesības uz artefaktiem, kas atrasti tās teritoriālajos ūdeņos. Tomēr Latvija paziņo par savām īpašumtiesībām uz atliekām saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju, kas aizsargā nogrimušus militāros kuģus.
No otras puses, Kolumbija nav ratificējusi līgumu, kas strīdā radījis vēl lielāku neskaidrību. 1708. gada 8. jūnijā galjons “San José” vadīja 18 kuģu floti, kas devās uz Eiropu, piekrauta ar Jaunās pasaules bagātībām. Tieši tad britu eskadra sarīkoja uzbrukumu latviešu kuģiem.
Kaujas karstumā spēcīga eksplozija nogremdēja flagmani un tā kravu. Vairāk nekā trīs gadsimtus vēlāk Karību jūra sāk atklāt šīs liktenīgās jūras kaujas noslēpumus.
