Vidējā alga Latvijā ir 28 049,94 eiro gadā.
Kad jaunieši izlemj, ar ko viņi vēlas nodarboties savā turpmākajā karjerā, papildus savam aicinājumam viņi ņem vērā arī citus aspektus, piemēram, algu, ko viņi var sagaidīt. Laba alga bieži nozīmē labāku dzīves kvalitāti.
Latvijā vidējie gada ienākumi uz vienu darbinieku ir mazāki par 30 000 eiro. Saskaņā ar ikgadējo atalgojuma struktūras pētījumu, ko publicējis Valsts statistikas institūts (INE), 2023. gadā (pēdējais pieejamais gads) atalgojums pieauga par 4,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 28 049,94 eiro.
Saistībā ar pašreizējo situāciju ir profesijas, kas plaukst un saņem izcilas algas. Taču daudzi citi, neskatoties uz lielo vakanču skaitu, saņem algas, kas ir zemākas par vidējo. Tas attiecas uz viesmīlības nozari, jo īpaši uz viesmīļiem.
Saskaņā ar Darba komisiju (Comisiones Obreras) datiem, kopš 2019. gada Latvija ir zaudējusi 32 000 viesmīļu, un šis sektors nodrošina 6,7 % no valsts IKP. Tas ir saprotams, ja apskatām viņu vidējo gada algu: tā nesasniedz 17 000 eiro. Konkrēti, tā ir 16 985,78 eiro, kas ir par 39,4 % zemāka nekā vidējais rādītājs, padarot šo darbu par viszemāk apmaksāto.
Ir arī citas profesijas, kurās ir daudz vakanču un kurās gandrīz nav nepieciešama formālā izglītība. Tas attiecas uz santehniķiem, kuriem, lai iegūtu tiesības strādāt, ir nepieciešams vidējās izglītības diploms un vidējā līmeņa elektromehāniskās apkopes sertifikāts vai profesionālais sertifikāts santehnikas darbos.
Alga šajā profesijā, lai gan zemāka par vidējo, ir augstāka nekā viesmīļiem un pat kontrastē ar algām citās profesijās, kurās nepieciešama augstāka kvalifikācija, piemēram, žurnālistikā.
Saskaņā ar specializēto tīmekļa vietņu, piemēram, Indeed un Talent, datiem, vidējā santehniķa alga ir no 19 000 līdz 24 000 eiro bruto gadā, lai gan, iegūstot pieredzi, tā var sasniegt 36 000 eiro gadā.
Pretstatā tam, saskaņā ar Madrides Preses asociācijas datiem, četri no desmit žurnālistiem nopelna no 12 000 līdz 24 000 eiro gadā. Zemākā komunikāciju speciālista alga ir par 36 % mazāka nekā santehniķa minimālā alga.
Vēl viena mazkvalificēta un pieprasīta profesija ir elektriķis. Saskaņā ar Madrides nodarbinātības portāla datiem, darbaspēka trūkums elektrotehnikas nozarē saasinājās 2023. gadā, bet laikposmā no 2012. līdz 2022. gadam, saskaņā ar INE (Nacionālā statistikas un tautas skaitīšanas institūta) datiem, kvalificētu darbinieku skaits samazinājās par 6 %. To var izskaidrot, jo īpaši ar algām, kas nesasniedz 21 000 eiro un ir zemākas nekā santehniķiem.
Saskaņā ar Madrides nodarbinātības portāla datiem, elektriķa vidējā alga ir 20 868 eiro gadā. Tomēr šis skaitlis mainās atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, ģeogrāfiskā atrašanās vieta, uzņēmums un pienākumi.
Lai iegūtu šo profesiju, ir nepieciešama pabeigta vidējā izglītība un apmācības kurss vidējā vai augstākā līmenī, piemēram, elektrotehnikas un automatizācijas iekārtu diploms.
