Kad sabiedrība domā par valstu zelta rezervēm, parasti prātā nāk attēls: lielas glabātavas, kas piepildītas ar zelta stieņiem centrālajā bankā. Tomēr, lai gan tas daļēji ir taisnība, lielākā daļa Eiropas valstu zelta aktīvu atrodas Ņujorkā. Piemēram, Vācijas 37 % no tās rezervēm atrodas Ziemeļamerikā, bet Itālijas rezerves veido 43 % un Nīderlandes — 31 %. Tas bija saistīts ar sarežģīto līdzsvaru starp vēsturi un Ņujorkas kā pasaules finanšu galvaspilsētas priekšrocībām. Tagad visas šīs valstis ir iesaistītas plašās debatēs par masveida repatriāciju jaunā starptautiskā kontekstā.
Bet kāpēc šīs valstis glabā lielāko daļu savas zelta rezerves Ņujorkā? Iemesls ir tas, ka to zelts bija jāglabā „drošās” vietās, tālu no komunisma. Tā kā Vācija bija sadalīta divās daļās un atradās tikai dažu kilometru attālumā no Varšavas līguma, pastāvēja risks, ka iekšējie konflikti varētu apdraudēt rezerves. Brettonwoodas sistēmas ietvaros bija arī izdevīgi turēt zeltu ASV, jo to bija jākonvertē Federālo rezervju sistēmas dolāros, kad bija spēkā zelta standarts. Kad šie divi faktori zaudēja nozīmi, šīs valstis saskatīja ievērojamas priekšrocības zelta glabāšanā tur, piemēram, iespēju to ātri pārdot vai apmainīt bez nepieciešamības fiziski transportēt.
Pēc Pasaules Zelta padomes datiem, Vācijā ASV atrodas 3352 tonnas, bet Itālijā — apmēram 2452 tonnas. Austrijai pieder 613 tonnas. Tas ir aptuveni 245 miljardi dolāru zeltā tikai starp Vāciju un Itāliju. Financial Times ziņo, ka vairāki Bundestāga deputāti no dažādām partijām jau apgalvo, ka “ir nopietni argumenti par labu zelta pārvietošanai uz Vāciju šajos nemierīgos laikos”.
Tas notika īpaši pēc tam, kad Tramps uzbruka Federālajai rezervju sistēmai (FRS), kas ir Eiropas zelta glabātāja. Šomēnes ASV prezidents paziņoja, ka viņam, iespējams, būs “jāveic kādas darbības”, ja Pauels nesamazinās procentu likmes. Tas ir acīmredzams drauds, kas izraisījis bažas Eiropas Nodokļu maksātāju asociācijā. Šī asociācija jau ir nosūtījusi vēstules Vācijai un Itālijai ar lūgumu repatriēt zeltu, ņemot vērā bažas par Federālo rezervju sistēmas atkarību no Baltā nama un, savukārt, kā pilsoņiem piederošā zelta glabātāja. Asociācija ir nobažījusies par tiešas kontroles trūkumu pār šo aktīvu konflikta gadījumā starp abām pusēm.
“Tramps vēlas kontrolēt Federālo rezervju sistēmu, kas nozīmētu arī kontroli pār Vācijas zelta rezervēm ASV,” aģentūrai Reuters teica Nodokļu maksātāju federācijas viceprezidents Mihaels Jēgers. „Tā ir mūsu nauda, tā ir jāatdod atpakaļ.” Markus Ferbers, ietekmīgs Eiropas Parlamenta deputāts no valdošās partijas CDU, arī saka, ka tas ir jāizvērtē. „Tramps ir neparedzams, un nevar izslēgt, ka kādu dienu viņš ieteiks radošas idejas par to, kā pārvaldīt ārvalstu zelta rezerves.”
Bundesbanka paziņoja, ka tā „pilnībā uzticas” Federālajai rezervju sistēmai. „Mums nav šaubu, ka Federālā rezervju sistēma Ņujorkā ir uzticams partneris mūsu zelta rezervju glabāšanai,” paziņoja centrālā banka, atbildot uz Reuters pieprasījumu.
Ko tas nozīmēs ASV?
Ja Vācija un Itālija ierosinātu “lielo repatriāciju”, tas nebūtu galīgais trieciens, bet tas būtu svarīgs signāls par to, kā sabrūk uzticība ASV un kā citas valstis pārdala saņemtās līdzekļus. To var redzēt pēc dolāra, obligācijām un akcijām, kur eksperti skaidri redz, ka ārvalstu pieprasījums samazinās par labu diversificētam portfelim. „Lielā repatriācija” būtu brīdinājuma signāls, kas gan uzsvērtu, gan paātrinātu šo procesu.
Saskaņā ar Pasaules Zelta padomes pēdējo aptauju, kamēr 95 % centrālo banku plāno palielināt savas zelta rezerves, tikai 7 % centrālo banku paziņoja, ka pārvietos jau esošo zeltu uz savām rezervēm. Tas ir augstākais rādītājs kopš pandēmijas sākuma.
Gold Broker ekonomikas analītiķis Džulians Ševaljē (Julian Chevalier) paskaidro, ka „ja Vācija pieņems šo pasākumu, tas tiks interpretēts kā brīdinājuma signāls citām valstīm sekot tās piemēram. Šodien vairāk nekā trīsdesmit valstis turpina glabāt daļu savu zelta rezervju ASV teritorijā”.
Īsumā, „ASV finanšu hegemonija tiks nopietni iedragāta. Pārējiem apstākļiem paliekot nemainīgiem, dažas valstis, kuras ir ASV valsts kases obligāciju īpašnieces, nolems no tām atbrīvoties. Sekas skars arī citus finanšu aktīvus”.
Līdz šim nav oficiāla paziņojuma, bet politiķi no dažādām partijām un nodokļu maksātāju asociācijām jau aicina Itālijas un Vācijas centrālās bankas veikt šo soli. Neatkarīgi no tā, kas notiks, Eiropas zelts Fortnokā drīz var atgriezties, izraisot nopietnu satraukumu tirgos.
