Elons Musk stāstīja, ka pirms mēģinājuma statiski iedarbināt visus sešus jaunā kosmosa kuģa Starship dzinējus, varēja notikt pirmā šāda veida atteice. Sākotnējie dati liecina, ka slāpekļa tvertne COPV (Composite Overwrapped Pressure Vessel) kravas nodalījumā atteicās, pirms sasniedza darba spiedienu.
Kolorado Universitātes Kolorado Springsas filiāles zinātnieki sadarbībā ar oglekļa nanocauruļu ražotāju Industrial CNT veica pētījumu par kosmiskā lifta izmantošanu uz Cerēras. Viņu darbs parāda, cik šāda konstrukcija varētu atvieglot resursu ieguvi un transportēšanu no šīs pundurplanētas.
Ceres — lielākais ķermenis asteroīdu joslā — ir interesants ar to, ka aptuveni ceturtdaļu no tā masas veido ūdens. Ūdens ir nepieciešams ne tikai dzīvei, bet arī kā degvielas avots. Jau tagad daži satelīti izmanto ūdeni kā degvielas (ūdeņraža) avotu saviem dzinējiem.
Lai iegūtu un izvestu šo ūdeni no Cerera gravitācijas lauka, ir nepieciešams efektīvs transporta līdzeklis. Šeit noderēs kosmiskais lifts — gara konstrukcija, kas pacels kravas no virsmas kosmosā.
Pētījumā aprakstīts lifts, kura garums ir aptuveni 30 tūkstoši kilometru, kas ir 30 reizes lielāks par Cerēras diametru. Ja to izgatavotu no oglekļa nanocaurulēm, lifts varētu pacelt uz augšējo staciju aptuveni 6,5 tonnas kravu. Šī stacija grieztos kopā ar Cereru — viens apgrieziens 9 stundās — un varētu “palaiž” kravas tālāk kosmosā. Šāda pieeja samazinātu enerģijas patēriņu transportēšanai uz Zemi aptuveni par 60%, bet degvielas patēriņu — par 15%.
Daļu degvielas varēs iegūt tieši uz Cerēras no vietējā ūdens. Rakstā salīdzinātas dažādas tehnoloģijas. Piemēram, ūdens elektrolīze ar sekojošu skābekļa un ūdeņraža sadedzināšanu enerģijas ražošanai. Tomēr elektrolīzei ir nepieciešama enerģija, bet uz Cerēras saules gaismas ir mazāk nekā uz Zemes. Vēl viena grūtība — sakaru kavēšanās ar Zemi aptuveni 25 minūtes vienā virzienā. Tas apgrūtina tālvadību un prasa augstu automatizācijas pakāpi lifta būvniecībā un ekspluatācijā.
