Nesenie pētījumi, kas veikti ar NASA marssonda Curiosity palīdzību, atklāj jaunas Sarkanās planētas noslēpumus.
Zinātnieki ir atklājuši ievērojamus oglekļa krājumus Geila kraterī, kas liecina par senu oglekļa ciklu un siltāku, mitrāku Marsa pagātni.
Šie atklājumi palīdz saprast, kā varēja veidoties planētas atmosfēra un vai tā varēja uzturēt dzīvību pirms miljardiem gadu.
Neskatoties uz to, ka šodien Marss ir auksts un bezdzīvības tuksnesis, ģeoloģiskās īpatnības, piemēram, izžuvuši upju gultnes un nogulumu slāņi, liecina par ūdens klātbūtni pagātnē.
Karbonātu minerālu — dzelzs karbonātu un siderīta — atklāšana bija negaidīta zinātniekiem, jo iepriekš tika pieņemts, ka šajos slāņos to nav.
Pētījumi liecina, ka ūdens mijiedarbība ar iežiem ir izraisījusi atmosfēras CO₂ uzkrāšanos nogulumu minerālu veidā.
Augstā karbonātu koncentrācija (līdz 10 % no masas) liecina, ka ievērojama daļa oglekļa varētu būt uzkrājusies planētas dzīlēs miljoniem gadu pirms mūsdienām.
Šis atklājums liecina par liela oglekļa rezervuāra esamību Marsa iekšienē un iespējamu ilgtermiņa gāzu apmaiņas ciklu starp atmosfēru un virsmu.
Tomēr daži no šiem minerāliem laika gaitā ir sadalījušies vai atbrīvojuši CO₂ atpakaļ atmosfērā, kas liecina par sarežģītu un ilgstošu oglekļa ciklu. Lai apstiprinātu šī procesa apmērus, būs nepieciešami turpmāki pētījumi.
Šie atklājumi paver jaunas perspektīvas Marsa vēstures izpratnei un tā potenciālam kā dzīvotspējīgai videi pagātnē.
Tie arī izvirza svarīgus jautājumus par dzīvības pastāvēšanas iespējamību uz Sarkanās planētas pirms miljardiem gadu un par to, kā iekšējie procesi varēja ietekmēt atmosfēras attīstību.
