Džeimsa Veba teleskops sis atklājums paver iespēju labāk izprast planētu veidošanos. Sasaluša ūdens atklāšana ne tik tālu no Saules sistēmas ir radījusi cerības meklēt dzīvību ārpus Zemes . Izmantojot Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa modernās tehnoloģijas, zinātnieki pirmo reizi atklāja kristālisku ledu putekļu atlūzu diskā, kas griežas ap jaunu, Saules līdzīgu zvaigzni, kas atrodas 155 gaismas gadu attālumā no mūsu planētas.
Šis atklājums ne tikai atklāj pārsteidzošu līdzību ar mūsu saules sistēmu, bet arī paver iespēju labāk izprast, kā veidojas planētas un kādi apstākļi varētu veicināt dzīvības rašanos citos Visuma nostūros.
Zvaigzne, kas pazīstama kā HD 181327 , ir jauna saule, kuras vecums ir tikai 23 miljoni gadu (salīdzinājumam, mūsu saulei ir 4,603 miljoni gadu). Ap sevi aparāts “James Webb” atklāja putekļu un atkritumu disku, kurā tika atrasts ūdens ledus kristāliskā veidā — cieta un sakārtota sasaluša ūdens forma, kas novērojama arī dažās vietās mūsu Saules sistēmā, piemēram, Saturna gredzenos un Kuipera joslā, kas atrodas Saules sistēmas ārējās robežās.
Komanda, kas interpretēja teleskopa iegūtos datus, paziņoja, ka atklātais ledus nav izolēts, bet sajaukts ar sīkām putekļu daļiņām, veidojot to, ko zinātnieki sauc par “netīriem maziem sniega pikām”. Viņi precizēja, ka lielākā daļa sasalušā ūdens ir koncentrēta visaukstākajās un attālākajās zvaigznes zonās, bet blakus esošajās zonās tā daudzums ievērojami samazinās.
Džeimsa Veba spēja uztvert detalizētus spektrus ļāva viņam ar pārliecību noteikt sasalušā ūdens klātbūtni, atšķirot to no citiem ledus veidiem, piemēram, cietā oglekļa dioksīda, kas pazīstams kā sausais ledus.
Šāda precizitāte bija nepieciešama zinātniekiem, lai apstiprinātu, ka atklātais ledus ir līdzīgs tam, ko mēs pazīstam mūsu Saules sistēmā. Tas nozīmētu, ka fiziskie mehānismi, kas veido atlūzu diskus, var būt universāli.
Ledus nozīme planētu veidošanā
Savā oficiālajā tīmekļa vietnē NASA paskaidroja, ka ledus ir galvenā sastāvdaļa diskiem, kas apņem jaunas zvaigznes, jo tam ir izšķiroša loma milzu planētu veidošanā un to var pārnest mazāki ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi, uz jau izveidojušāmies akmeņainām planētām.
Tas liecina, ka procesi, kas notika mūsu Saules sistēmā, var notikt arī citās zvaigžņu sistēmās, kas palielina iespējas atrast dzīvei piemērotu vidi.