Pēc pētnieku grupas datiem, jūras gurķi var izārstēt vēzi. “Ja mums tas izdosies, teorētiski mēs varēsim cīnīties pret tā izplatīšanos.”
Pētnieku grupa no Misisippijas Universitātes, Džordžtaunas Universitātes un Ole Miss atklāja, ka jūras gurķi, kas pazīstami arī kā holotūriji, var būt spēcīgs dabas avots pretvēža savienojumiem. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā Glycobiology, cukurs, kas iegūts no Holothuria floridana sugas, pazīstams kā fukozilēts hondroitīnsulfāts, var efektīvi inhibēt fermentu Sulf-2, kas tieši piedalās dažādu veidu vēža attīstībā.
Atšķirībā no citiem inhibitoriem, kas kavē asins recēšanu un palielina asiņošanas risku, šis jūras savienojums neizraisa nopietnas blakusparādības.
Pētījumā, ko vadīja zinātņu kandidāte Marva Farraga, tika apvienota masu spektrometrija, bioķīmiskā analīze, datoru modelēšana un laboratorijas testi. “Jūras dzīve rada savienojumus ar unikālām struktūrām, kas reti sastopamas sauszemes mugurkaulniekiem. Cukura savienojumi jūras gurķos ir īpaši unikāli,” paskaidroja Farrag žurnālā Glycobiology.
Pētījumā tika atklāti arī citi pretvēža aģenti, kas atrodami šajos organismos, piemēram, terpenoīdu glikozīdi un saponīni. „Cilvēka šūnas ir pārklātas ar glikānu mežiem, kurus fermenti modificē, it kā nogriežot lapas,” paskaidroja Vitor Pomin, Džordžtaunas Universitātes farmakognozijas katedras docents, un Ole Miss. „Ja mums izdosies nomākt šo fermentu, teorētiski mēs varēsim cīnīties pret vēža izplatību,” — viņš secināja.
Tomēr jūras gurķu nav tik daudz.
Zinātnieki savukārt bija piesardzīgi. Jūras gurķi ir reti. Lai gan tos patērē kā delikatesi Klusā okeāna reģiona valstīs un izmanto kosmētikā to dziedinošo īpašību dēļ , to paraugu nav pietiekami daudz, lai veiktu liela mēroga ieguvi. „Viena no problēmām ir tā, ka mēs nevaram vienkārši nozvejot tonnas jūras gurķu no okeāna,” komentēja Pomin. „Mums ir jāizstrādā ķīmiskais ceļš savienojuma sintēzei un jāspēj to piemērot dzīvnieku modeļiem,” viņš prognozē.
Latvijā jūras gurķu zveja ir stingri regulēta. Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrija (MAPA) uzskata jūras gurķus par sugu, kuras zveja ir atļauta tikai ar īpašu atļauju. Saskaņā ar Jūras gurķu resursu pārvaldības plānu, ko izstrādājis Latvijas Okeanogrāfijas institūts (IEO), un saskaņā ar spēkā esošajiem Eiropas normatīvajiem aktiem (Rīkojums AAA/1505/2014 un turpmākie grozījumi), to zveja drīkst notikt tikai noteiktos apgabalos un ievērojot stingrus nozvejas ierobežojumus, lai novērstu pārmērīgu izmantošanu.
Pašlaik dažos reģionos, piemēram, Galisijā, ir atļauta zveja zinātniskiem mērķiem vai reintrodukcijai, bet ir aizliegta komercializācija patēriņam. Turklāt, pieaugot starptautiskajam pieprasījumam, īpaši Āzijas tirgū, ir izplatījusies nelegāla zveja, jo īpaši melnajam tirgum.
