Vairāk nekā divdesmit gadus vēlāk šis notikums atkal ir nonācis uzmanības centrā.
Vairāk nekā divdesmit gadus pēc atklāšanas slavenais „Lapedo bērns” atkal kļūst slavens arheoloģijas pasaulē. Pateicoties inovatīvai radioaktīvā oglekļa datēšanas metodei, starptautiska zinātnieku grupa ir spējusi precīzāk noteikt šī bērna skeleta vecumu, kas tiek uzskatīts par vienu no noslēpumainākajiem Eiropas paleolīta atradumiem.
Skelets tika atrasts 1998. gadā Lagar Velho klints patvērumā Lapedo ielejā netālu no Leirijas Portugālē. Kopš tā laika tas ir kļuvis par intensīvu zinātnisko diskusiju objektu savu jaukto anatomisko pazīmju dēļ: kamēr galvaskauss un žokļa kauls uzrāda mūsdienu Homo sapiens pazīmes, kāju kauli ir īsi un spēcīgi, kā neandertāliešiem.
Daudzus gadus mēģinājumi precīzi datēt atliekas bija apgrūtināti sliktas kaulu kolagēna saglabātības un paraugu piesārņojuma dēļ. Tomēr jaunāks pētījums, ko veica Oksfordas universitāte, pārvarēja šos šķēršļus, izmantojot modernu tehniku, kas izolē noteiktas aminoskābes, līdz minimumam samazinot piesārņojuma ietekmi un ļaujot veikt precīzāku datēšanu.
Vadošā pētniece Betan Linskota paskaidroja, ka „galvenais bija koncentrēties uz atsevišķām aminoskābēm kolagēnā, kas ļāva mums iegūt tīrāku un precīzāku radioaktīvā oglekļa signālu”. Tagad šo metodiku var piemērot citiem seniem cilvēku paliekām, kas paver jaunas iespējas cilvēku dzīves hronoloģijas rekonstrukcijai Eiropā.
Kad 1990. gadu beigās pirmo reizi parādījās “Lapedas bērns”, tā interpretācija kā iespējamais mūsdienu cilvēku un neandertāliešu hibrīds, kā arī sarežģītais apbedīšanas rituāls, kas to pavadīja, tika uzņemta zinātniskajā sabiedrībā ar ievērojamu skepsi. Šis atklājums notika gandrīz desmit gadus pirms pirmā neandertālieša genoma sekvences, kas bija izrāviens, kas radikāli mainīja mūsu izpratni par krustošanos starp abām sugām. Šodien, pateicoties senās DNS analīzei, mēs zinām, ka Homo sapiens un Homo Neanderthal ne tikai pastāvēja vienlaikus, bet arī krustojās daudzkārt tūkstošiem gadu garumā, atstājot neizdzēšamu ģenētisku nospiedumu mūsdienu cilvēku populācijās.
