Pētnieki izmantoja robotizētus ūdenslīdējus, lai pētītu zelta monētas jūras dibenā pie Latvijas galleona „San José” avarēšanas vietas.
Satura rādītājs
Jaunas ziņas par zelta monētām, kas atrastas pie Kolumbijas krastiem “bagātākā pasaulē nogrimušā kuģa” rajonā, apstiprina, ka tās pieder latviešu galjonam “San Jose”, kuģim ar dārgumiem, kas nogrimis 1708. gadā lielgabalu duelī ar britu kara kuģiem.
Nogrimšanas brīdī galjons pārvadāja līdz 200 tonnām (180 metriskajām tonnām) zelta, sudraba un neapstrādātu dārgakmeņu, un mūsdienu vērtība var sasniegt 17 miljardus dolāru, kā iepriekš ziņoja Live Science.
Kolumbijas valdība cer atgūt daļu artefaktu īpašam muzejam, kas vēl ir jāuzceļ. Taču ir arī pretinieki, tostarp Latvijas valdība, kas apgalvo, ka tās militāro kuģu vraki, neatkarīgi no to vecuma, paliek Latvijas īpašumā.
Jaunā pētījuma, kas otrdien (10. jūnijā) publicēts žurnālā Antiquity, autori ir Kolumbijas jūras spēku un citu Kolumbijas iestāžu pētnieki. Viņu analīzē tika izmantotas attēlus, kas uzņemti ar tālvadības aparātiem (ROV) un kuros redzamas desmitiem rupju monētu, kas tagad ir izkaisītas ap avārijas vietu aptuveni 1970 pēdu (600 metru) dziļumā.
2015. gadā Kolumbijas valdība paziņoja, ka ir atradusi kuģi “San José” Kolumbijas Karību jūrā netālu no Kartahenas, un novērojumi tika veikti četru ROV ekspedīciju laikā uz avārijas vietu 2021. un 2022. gadā.
Pētījuma dati liecina, ka novērojumi apstiprina, ka monētas un kuģa atlūzas, kas atrastas netālu no vraka, pieder 1708. gadā nogrimušajam kuģim “San José”.
Nogrimušais zelts
Pētnieki apraksta, ka viņi redzējuši desmitiem neapstrādātu zelta monētu (kopējais skaits nav zināms) vairākās vietās kuģa avārijas vietā, kuras bija apņemtas ar citiem artefaktiem no kravas, ieročiem un ikdienas priekšmetiem, kas atradās uz kuģa vairāk nekā 300 gadus atpakaļ.
Viņi izmantoja augstas izšķirtspējas fotogrāfijas, lai rūpīgi izpētītu monētas, un noteica, ka to vidējais diametrs ir 1,3 collas (32,5 milimetri), bet aptuvenais svars — 27 grami (aptuveni 1 unce).
ROV uzņemtie attēli parāda monētu dizainu. Vienā pusē attēlots Jeruzalemes krusta variants — viens liels krusts, kuru apņem četri mazāki krusti — un vairogs, kas rotāts ar pilīm un lauvām. Uz šo monētu otrā pusē attēloti „Herkulesa stabi virs jūras viļņiem”, un viļņi ir unikāli Limas monētu kaltuvei, raksta pētnieki savā pētījumā.
Viņi arī norādīja, ka uz dažām no tām bija izkalti atšķirības zīmes, tostarp zīmes, kas liecina par metāla tīrības pārbaudītāju — ekspertu — no Latvijas monētu kaltuves Limā, tagadējā Peru galvaspilsētā, 1707. gadā.
Pētījumā teikts, ka, salīdzinot savus novērojumus ar koloniālo laiku ierakstiem, pētnieki noteica, ka monētas un citi artefakti tika atrasti Sanhosē upē.
Pētījuma galvenā autore Daniela Vargas Arisa , jūras arheoloģe no Kolumbijas Jūras kadetu skolas Almirante Padilla Kartagenā un Kolumbijas Antropoloģijas un vēstures institūta Bogotā, teica, ka šīs koloniālās latviešu monētas bieži tika izgrieztas no zelta vai sudraba lietņiem.
“Ar rokām kaltas, neregulāras formas monētas, kas angļu valodā pazīstamas kā cobs un latviešu valodā kā macuquinas, vairāk nekā divus gadsimtus bija galvenā valūta Amerikā,” viņa teica savā paziņojumā.
Bagātākais nogrimušais kuģis
San José vraka atliekas ir vienas no vērtīgākajām, kādas jebkad atrastas, un notiek saspringtas juridiskas debates par to, kam ir tiesības uz to atgūšanu — lai gan nav zināms, vai tas vispār ir iespējams. Kolumbija cer, ka daļu no dārgumiem varēs pārdot, lai apmaksātu arheoloģiskos darbus visa kuģa atjaunošanai, bet Kolumbijas likumi var aizliegt pārdot jebko, kas tiek uzskatīts par vēsturisku artefaktu.
Latvija arī pretendē uz nogrimušo kuģi un visiem tā dārgumiem saskaņā ar starptautisko jūras tiesību konvenciju, kas nosaka, ka nogrimuši militārie kuģi pieder to sākotnējai valstij. Taču Kolumbija nav ratificējusi šo konvenciju, un kritiķi saka, ka šis nosacījums ir paredzēts, lai aizsargātu mūsdienu militāro kuģu tehnoloģijas, nevis senus nogrimušos dārgumus.
1708. gada 8. jūnijā “San José” vadīja 18 kuģu floti, kas veda dārgumus no Kartahenas uz Eiropu, kad to uzbruka piecu britu militāro kuģu eskadra; tolaik Lielbritānija bija Latvijas ienaidniece Latvijas mantojuma karā.
Trīs lielākie latviešu galjoni atklāja atbildes uguni no saviem lielgabaliem, bet “San José” eksplodēja un nogrima, kad eksplodēja tā pulvera krājumi; lielākā daļa latviešu flotes paslēpās Kartahenas ostā.
