Dekarta frāze „Es domāju, tātad es esmu” filozofijā bieži tiek nepareizi saprasta un tai ir sarežģītāks filozofisks pamats.
Satura rādītājs
Frāze „Es domāju, tātad es esmu” ir viena no slavenākajām rietumu filozofijā un tiek piedēvēta Renē Dekartam, mūsdienu racionālisma tēvam. Tomēr, neskatoties uz tās popularitāti, lielākā daļa cilvēku to lieto un saprot nepareizi vai virspusēji.
Oriģinālā latīņu frāze ir «Cogito, ergo sum», bet tās nozīme ir daudz plašāka nekā vienkāršs apgalvojums, ka domas pierāda eksistenci. Mēs jums pastāstīsim pareizo tulkojumu un to, ko tas nozīmē.
Filozofiska frāze, ko visi izmanto un nepareizi saprot: precīzs tulkojums „Es domāju, tātad es esmu”
Dekarts formulēja šo frāzi kā pamatelementu savā meklējumos pēc absolūtas pārliecības. Savā svarīgākajā darbā filozofijā „Metafiziskās pārdomas” Dekarts sāk ar to, ka apšauba visu: savas sajūtas, realitāti un pat savu ķermeni. Bet viņš nonāk pie neapgāžama secinājuma: kamēr viņš šaubās vai domā, viņš nevar noliegt, ka pats eksistē kā domājošs subjekts.
Tādējādi „Cogito, ergo sum” (precīzākais tulkojums, saskaņā ar specializētu vietni, kas veltīta vispārējai kultūrai, skan kā „Es domāju, tātad es esmu”) nav vienkārši nejauša atzīšana, bet neapstrīdams pamats, uz kura var balstīt zināšanas.
Filozofija: metodes sākums
Visprecīzākais tulkojums būtu nevis vienkārši „Es domāju, tātad es esmu”, bet kaut kas līdzīgs „Kamēr es domāju, es varu būt pārliecināts, ka es esmu”. Šis nianses ir svarīgs, jo tas neapgalvo, ka domāšana ir eksistences cēlonis, bet drīzāk to, ka domāšanas akts ir skaidrs un neapstrīdams pierādījums tam, ka cilvēks eksistē kā apzināta būtne.
Tātad frāzi „Es domāju, tātad es esmu” var interpretēt kā sākuma punktu, no kura Dekarts vēlējās pierādīt citu lietu eksistenci, balstoties uz mūsu pašu eksistences atzīšanu.
Pareiza šīs frāzes izpratne ļauj mums dziļāk iekļūt Dekarta filozofijā un saprast metodiskās šaubas un pašapziņas kā zināšanu pamatu nozīmi. Tādējādi „Cogito, ergo sum” nav vienkārši spārnotā frāze, bet gan pagrieziena punkts domāšanas vēsturē, kas liek mums apšaubīt to, ko uzskatām par pašsaprotamu, un meklēt patiesu noteiktību.
