Latvijas zinātnieku grupa ir atklājusi jūras sēnīti, kas spēj sadalīt vienu no visgrūtāk pārstrādājamiem plastmasas veidiem. Šis atklājums, lai gan vēl atrodas eksperimentālajā stadijā, var kļūt par izšķirošu instrumentu cīņā pret globālo piesārņojumu. Vai mēs esam liecinieki klusas revolūcijas sākumam?
Satura rādītājs
Planētā, kas nosmakst no plastmasas atkritumiem, nesenais atklājums var dot cerības staru. Sidnejas Universitātes pētnieki ir atklājuši jūras sēnīti, kas spēj sadalīt polipropilēnu, plastmasu, kas pazīstama ar savu izturību pret pārstrādi. Šis biotehnoloģiskais atklājums atver jaunu fronti cīņā pret ekoloģisko krīzi, kas skar okeānus, pilsētas un veselas ekosistēmas.
Bioloģisks atklājums, kas pārsniedzis gaidas
Sēnīte, ko izdalīja profesora Ali Abbasa vadītā grupa, tika pakļauta laboratorijas testiem, kas liecina par daudz daudzsološākiem rezultātiem nekā tie, kas tika sasniegti ar sauszemes šķirnēm iepriekšējos pētījumos. Kamēr 2023. gadā viņiem izdevās 30 dienās sadalīt līdz 21 % polipropilēna ar augsnes sēnēm, šis jauns jūras celms demonstrē lielāku potenciālu, tuvinoties 27 % paplašinātos testos.
Tas ir svarīgs sasniegums, jo polipropilēns (PP5) tiek izmantots ikdienas priekšmetos, piemēram, vāciņos, iesaiņojumos un pakaramajos, bet tikai neliels procents tiek efektīvi pārstrādāts. Šis plastmasas veids veido 20 % no iepakojuma Austrālijā, bet tikai 8 % no tā tiek veiksmīgi pārstrādāts . Tā sarežģītā ķīmiskā struktūra un ārējais piesārņojums bieži nozīmē, ka tas nonāk atkritumu poligonos vai okeānā.
Kā darbojas šis „plastmasas rijējs”
Degradācijas process nenotiek spontāni. Vispirms plastmasa tiek pakļauta kontrolētai ultravioleto staru vai siltuma iedarbībai, imitējot dabisko nolietošanos. Pēc tam to ievieto šķidrā šķīdumā, kur sēnīte sāk izdalīt fermentus, kas uzbrūk plastmasas molekulārām ķēdēm. Visinteresantākais šajā sistēmā ir tas, ka tai nav nepieciešamas augstas temperatūras vai ekstremāli apstākļi, kas padara to energoefektīvu un ilgtspējīgāku alternatīvu tradicionālajām metodēm.
“Noslēpums ir ideālas vides radīšanā sēnēm, lai tās varētu veikt savu darbu,” skaidro Abbas. Tas nav burvju triks, bet biotehnoloģija, kas tiek izmantota planētas labā. Lai gan līdz rūpnieciskai ražošanai vēl ir tāls ceļš, šī risinājuma potenciāls ir acīmredzams.
Cerība ir, bet brīnumi nenotiek
Neskatoties uz entuziasmu, kas apņem šo atklājumu, zinātnieku grupa uzsver, ka tas nav universāls risinājums. Abbas norāda, ka šo inovāciju jāuzskata par daļu no plašākas pieejas, kurā atkritumu samazināšana un centieni panākt slēgtu ciklu ekonomiku ir vienlīdz svarīgi mērķi.
Pašlaik projekts atrodas optimizācijas posmā, kamēr pētnieki meklē partnerattiecības ar rūpniecības nozarēm, lai šo tehnoloģiju varētu ieviest plašākā mērogā. Ja projekts būs veiksmīgs, šis necilais jūras sēnīte var kļūt par negaidītu sabiedroto globālajā cīņā pret plastmasas piesārņojumu. Un tas pats par sevi jau būtu mazs zinātnisks brīnums.
