Okeāns klāj lielāko daļu Zemes virsmas — un joprojām ir visnoslēpumainākā vieta uz planētas. Pat mūsdienu tehnoloģijas nespēj pilnībā atklāt tā noslēpumus. Šeit ir pieci noslēpumi, par kuriem joprojām lauzās labākie prāti.
1. No kurienes uz Zemi nonāca ūdens
Šķiet, ka nekas nevar būt vienkāršāks — ūdens ir visur. Taču tā izcelsme joprojām izraisa strīdus. Daži uzskata, ka ūdeni atnesa komētas un asteroīdi, citi — ka tas veidojās vulkānisku procesu rezultātā agrīnās Zemes laikā. Taču ūdens izotopu analīze meteorītos nesakrīt ar Zemes rādītājiem. Avots paliek nezināms.
2. Dīvainas skaņas okeānā
Dažas zemūdens skaņas joprojām nav iespējams izskaidrot. Piemēram, “Bloop” — spēcīga zemas frekvences skaņa, kas ierakstīta 1991. gadā — skan tā, it kā to izdod milzīgs dzīvs organisms, kas zinātnei vēl nav zināms. Savukārt 1997. gadā tika reģistrēta skaņa, kas līdzinās balsij, bet ir ārpus cilvēka balss diapazona. Ir vairākas versijas: aisbergi, hidrotermālie avoti, zemūdens zemestrīces. Taču neviena no tām nesniedz pilnīgu atbildi.
3. Kāpēc vaļi izmetas krastā
Masveida vaļu izmešana joprojām ir traģiska un līdz galam neatminēta mīkla. Starp versijām ir navigācijas kļūdas magnētisko anomāliju dēļ, infekcijas, stresa no kuģu trokšņa un militārajiem sonāriem. Bet ar to palīdzību nevar izskaidrot visus gadījumus.
4. Zemūdens struktūras: daba vai senās civilizācijas
Pakāpveida formas pie Jonaguni krastiem (Japāna), noslēpumainas struktūras Bimini un Bahreinā — tas viss rada jautājumus. Vai tās ir mākslīgas? Vai tas ir vienkārši ģeoloģisko procesu rezultāts? Pārliecinošu pierādījumu pagaidām nav, bet versijas par nogrimušām civilizācijām nezaudē popularitāti.
5. Piena jūras
Dažreiz satelīti fiksē milzīgus spīdošas ūdens platības — parādību, kas pazīstama kā “piena jūras”. Iespējamais vaininieks — spīdošs planktons. Bet kāpēc tas notiek reti, tikai noteiktās vietās un sasniedz milzīgus apmērus — pagaidām paliek noslēpums.
