Nacionālās industriālās politikas dokuments tiek izstrādāts pēc EM iniciatīvas un šīs politikas ieviešana veicinātu Latvijas ekonomikas mērķtiecīgu attīstību, radītu jaunas darbavietas, celtu produktivitāti un atalgojumu. Ekonomikas ministrs D.Pavļuts forumā uzsvēra, ka Nacionālā industriālā politika ir vērsta divos lielos virzienos - atbalsts esošajām nozarēm to tālākai attīstībai, kā arī daudz intensīvāks atbalsts nākotnes produktu, pakalpojumu un nozaru izveidei. Izšķirošs rādītājs izaugsmei būs produktivitātes kāpums, jo līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, dzīvot labāk varam tikai strādājot ražīgāk un produktīvāk.
Rēzeknes Uzņēmēju biedrības uzņēmēji forumu vērtē no diviem aspektiem - pašvaldībām tā bija iespēja akcentēt infrastruktūras pieejamību investoru piesaistei, bet uzņēmējiem tā bija iespēja diskutēt par finanšu resursu pieejamību.
Pašvaldībām nākamajā plānošanas periodā paredzēts veidot atbalsta instrumentu industriālo zonu izveidei, atjaunošanai, paplašināšanai un publiskās infrastruktūras pielāgošanai, t.sk. nepieciešamo inženierkomunikāciju pieslēgumu izveidei, lai piesaistītu investīcijas apstrādes rūpniecībā un nodrošinātu apstrādes rūpniecības uzņēmumu darbību. Saņēmēji būtu attīstības centri (Latgalē - Rēzekne, Daugavpils, Līvāni), kuros ir ekonomisks pamatojums investīciju veikšanai, privāto industriālo zonu attīstītāji un publiskās infrastruktūras turētāji. Ministrs piebilda, ka atsevišķos gadījumos uz šo finansējumu varēs pretendēt arī novadu centri, kur veidotos industriālās teritorijas un tiktu piesaistītas ražošanas investīcijas, lai veiktu, piemēram, ceļu vai dzelzceļa infrastruktūras izveidi, elektrotīklu izbūvi.
Attiecībā uz finanšu resursu pieejamību uzņēmējiem Rēzeknes Uzņēmēju biedrības Padomes loceklis, linu pārstāstrādes uzņēmuma "Baltiks East" vadītājs Valerijs Šindlers pauda viedokli, ka izaugsmes kapitāla jautājums ir īpaši aktuāls mazajiem uzņēmumiem un ražotnēm, kas vēlas veikt ieguldījumus tehnoloģijās un infrastruktūrā. Diemžēl bankas dažkārt darbojas "kā lombardi" un projektus vērtē no viedokļa "kā nepazaudēt naudu".
Finanšu ministrs A.Vilks akcentēja, ka pie uzņēmējiem nonāk nozīmīgas ES fondu investīcijas, kas pozitīvi ietekmējušas svarīgākos valsts makroekonomiskos rādītājus, un arī nākamajā periodā atbalsts uzņēmējiem nemazināsies. Savukārt ekonomikas ministrs norādīja, ka turpmākā ES finanšu instrumentu politika būs "izvairīšanās no grantu dalīšanas", rosinot uzņēmējus uzņemties līdzfinansējuma un riska atbildību savas biznesa idejas īstenošanai. D.Pavļuts uzsvēra nepieciešamību nodrošināt pastāvīgu finanšu resursu piedāvājumu plašai uzņēmēju grupai.
Forumā uzņēmējiem aktuālo informāciju nodrošināja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Garantiju aģentūra un citas biznesa atbalsts un finanšu institūcijas, bija iespēja piedalīties individuālās konsultācijās kontaktbiržā. Diemžēl jāatzīst, ka šo iespēju izmantoja vien nedaudzi Latgales reģiona uzņēmēji. Iespējams tā iemesls ir izveidojušies stereotipi, ka biznesā var paļauties tikai uz paša rīcībām un darbu un ka nedz valsts, ne kāda cita institūcija nepalīdzēs. Te aicinājums uzņēmējiem aktīvāk sekot informācijai un izmantot piedāvāto atbalstu.
Atbildot uz citiem uzņēmēju identificētajiem šķēršļiem biznesa attīstībai, Nacionālās industriālās politikas dokuments paredz ieviest Darba vietu atbalsta programmu - komersanti, kuru ieguldījums pārsniedz 3,5 miljonus latu, varētu pretendēt uz darba samaksas un kvalifikācijas celšanas izmaksu kompensāciju. Tāpat paredzēts atbalsts nodarbināto un menedžmenta apmācībām partnerībā. Savukārt uzņēmējdarbības veicināšanai plānots finansējums inkubācijas pakalpojumiem, t.sk. pirmsinkubācijas pakalpojumiem uzņēmējdarbības uzsācējiem un jauniem uzņēmumiem, kā arī finansējums Sēklas kapitālam, Riska kapitālam, aizdevumiem jaundibinātajiem uzņēmumiem, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, inovācijām "zaļās" ražošanas jomā u.c. biznesa atbalsta pasākumiem.
Latgales aparātbūves tehnoloģiskā centra un Biznesa inkubatora "Ideju viesnīca" vadītājs Māris Igavens pauž viedokli, ka attīstības plānošana var balstīties resursos. Latgales resurss ir industriālo uzņēmumu un industriālās ražošanas tradīcijas, t.sk. Daugavpilī, Rēzeknē, Līvānos, mašīnbūves, matālapstrādes, kokapstrādes, pārtikas ražošanas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes jomā. Patlaban reģiona ekonomiskais potenciāls un attīstības prioritātes ir neskaidras. Iespējams, ka būtu lietderīgi noteikt attīstības virzienu klasterus, pēc kuriem savu attīstību varētu plānot arī zinātnes un izglītības institūcijas.
Nacionālas industriālās politikas mērķu sasniegšanai vadlīnijās paredzēti pasākumi reģionālo priekšrocību aktivizēšanai. Latgales reģionam šāda priekšrocība būtu ģeogrāfiskās atrašanās vietas potenciāls loģistikas un pārrobežu sadarbības attīstībai. Reģionālo atbalsta instrumentu izstrādē būtu jāņem vērā jau esošie dokumenti - Latgales stratēģija 2030 un programma "Iespēju Latgale", norāda gan Latgales Plānošanas reģiona administrācija, gan uzņēmēji.
Pēc ekonomikas ministra teiktā detalizēts Nacionālās industriālās politikas dokuments, kas iezīmēs galvenos valsts atbalsta principus un arī prioritātes nākamajam struktūrfondu plānošanas periodam, tiks sagatavots līdz šā gada beigām. Līdz tam vēl paredzēti reģionālie forumi 30. novembrī Kuldīgā un 14. decembrī Valmierā.
Ekonomikas ministrs D.Pavļuts pēc foruma apmeklēja arī vienu no aktīviem ražošanas uzņēmumiem - SIA "LEAX Rēzekne" RSEZ, kas pārstāv vienu no LEAX Group metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā un ražo detaļas autotransporta, kalnrūpniecības, instrumentu ražošanas, industriālo un elektroietaišu nozarei. D.Pavļuts to novērtēja kā izcilu modernās industrijas paraugu, kas rēķina katras darbstundas pievienoto vērtību un kļūdu izmaksas. Savukārt pēc vizītes Latgales aparātbūves tehnoloģiskajā centrā un Rēzeknes Augstskolas mehatronikas klasē ministrs par vienu no nozīmīgākajām Rēzeknes priekšrocībām nosauca tieši inženierzinātņu potenciālu.
